Vikipēdija:Labi raksti

Vikipēdijas labie raksti

Symbol support vote.svg
Labie raksti ir raksti, kuri ir tikuši atzīti par labiem rakstiem, taču nav spējuši sasniegt vērtīga raksta statusu. Labie raksti tiek noteikti, balsojot par laba raksta kandidāta atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Visus izvēlētos labos rakstus apzīmē ar mazu ķeksīti (Yes check.svg), kuru var redzēt attiecīgā raksta augšējā labajā stūrī.

Pašlaik latviešu valodas Vikipēdijā ir 110 labi raksti no kopējiem 89494 rakstiem (apmēram 1 raksts uz 814 rakstiem).

Labo rakstu rīki:

Saistītie projekti

Pēdējie labie raksti

Mėnuo Juodaragis
Mėnuo Juodaragis ir kopš 1995. gada rīkots baltu kultūras, tautas mūzikas un alternatīvās mūzikas brīvdabas festivāls, viens no lielākajiem un senākajiem neatkarīgās mūzikas pasākumiem Baltijā.

Pirmais Mėnuo Juodaragis notika 1995. gada 10. novembrī Verbišķu laukos netālu no Molētiem, kur uz vienu vakaru spontāni sapulcējās padsmit jauniešu domubiedru grupa, un uzstājās 5 grupas: Wejdas, Solus, Akys, Sovijus un Sala.

Nākamais festivāls tika rīkots pēc gandrīz diviem gadiem — 1999. gada 2. maijā — turpat Verbišķos. Šoreiz tas ilga 2 dienas, un tajā kopā ar Lietuvas grupām Sala, Ha Lela, Angis, Sovijus, Pievos, Laumė, Akys un Wejdas uzstājās arī tumšā ambienta grupa King Lear's Convulsions no Latvijas. Savukārt no 2000. līdz 2002. gadam augusta pēdējā nedēļā ar vietējās pašvaldības atbalstu Mėnuo Juodaragis notika Utenas rajona Sudeiķos, pie Alauša ezera. 2006. gadā festivāls finansiālu un organizatorisku iemeslu dēļ nenotika.

2009. gadā Mėnuo Juodaragis notika uz salas Zarasu ezerā. Festivāla tēma bija zirgi, un tajā uzstājās vairāk nekā 40 grupas, tostarp Trokšņu iela un Baobabs no Latvijas. Togad Dangus 500 eksemplāros laida arī klajā 30 festivāla mūziķu lielākoties īpašu un iepriekš neizdotu skaņdarbu izlases dubultdisku Mėnuo Juodaragis. Rinktinė ('Mėnuo Juodaragis. Izlase'). Izdevuma pirmajā diskā ar nosaukumu Priešpilnis ('Augošs mēness') iekļauti 15 Lietuvas mūziķu skaņdarbi, bet otrajā diskā ar nosaukumu Delčia ('Vecs mēness') — 15 pārējo valstu mūziķu skaņdarbi. 
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna)
Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas (kanabinoīdi un citas vielas), no kurām iedarbīgākās ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidols (CBD).

Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To pārsvarā lieto izklaidējošiem un ārstnieciskiem mērķiem, bet atsevišķās kultūrās, it īpaši senatnē, arī garīgiem un reliģiskiem mērķiem (kā enteogēnu).

20. gadsimta sākumā sākās aktīva marihuānas un citu kaņepju produktu aizliegšana pasaulē. Mūsdienās lielākajā daļā pasaules marihuāna ir aizliegta un tās izgatavošanu un tirdzniecību apkaro, lai gan vairākās pasaules valstīs notiek virzība uz dekriminalizāciju un legalizāciju.

Vārds "cannabis" cēlies no sengrieķu valodas vārda "kanabis", kas savukārt aizgūts no persiešu valodas. Persiešu vārds "quanuba/kanabosm" savukārt cēlies no ap 6000 gadus senās šumeru/arkadiešu valodas. Seno šumeru/babiloniešu lietotie vārdi "kanaba" vai "qanaba" kaņepju apzīmēšanai ir vecākie vārdi pasaules vēsturē, kas bez īpašām izmaiņām saglabājušies līdz mūsdienām.

Galvenā marihuānas darbīgā viela ir THC jeb tetrahidrokanabinols (ķīmiskais nosaukums — delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 4—20% THC. Speciāli selekcionētās kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 30% no sausnes (vai arī praktiski nebūt vispār atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). 


Biķernieku iela Biķernieku mežā
Biķernieku iela ir Rīgas iela, Vidzemes priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Juglas un Brekšu apkaimēs. Biķernieku iela sākas pie Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojuma un iet līdz pat Rīgas pilsētas robežai, Juglas papīrfabrikas tuvumā. Kopējais ielas garums ir 9020 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām. Nelielais posms no ielas sākuma līdz krustojumam ar bezvārda šķērsielu (ap 150 m) ir strupceļš, jo ielas brauktuve nav savienota ar Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojumu. Biķernieku ielu tās sākumā veido galvenokārt vecā mazstāvu apbūve (līdz Laimdotas ielai), tālāk ir arī jaunāki daudzstāvu nami.Ceļš uz Biķerniekiem (vācu: Bickernscher Weg, krievu: Биккернская дорога) minēts jau 1868./1869. gada Rīgas adrešu grāmatā (tas veda uz toreizējo Biķernieku jeb Biķeru draudzi Dreiliņu pagastā un Juglasmuižu). Paplašinoties pilsētas teritorijai, tas iekļauts pilsētas faktiskajās robežās (iela dokumentos minēta 1893. gadā). Posms caur Biķernieku mežu ielai pievienots 1922. gadā. Vācu okupācijas laikā iela saukta Bickernsche Straße. 1975. gadā Biķernieku ielai pievienota Gaismas iela Juglas papīrfabrikas ciematā. 20. gadsimta 50. gados ielā ierīkota trolejbusa līnija līdz Ķeguma ielai, kas 70. gadu beigās pagarināta caur Biķernieku mežu uz Mežciemu (Hipokrāta ielu). 1999. gadā, pārbūvējot toreizējo Brīvības gatves un Vairoga ielas krustojumu (sakarā ar Vairoga ielas dzelzceļa pārvada pabeigšanu), ielas sākuma daļa līdz 9. numuram pārveidota par strupceļu. Trolejbusa vadi šajā posmā noņemti, atklājot divvirzienu trolejbusa kustību pa Mazo Biķernieku ielu. 


Grāmatas pirmā izdevuma vāks
Pikniks ceļa malā ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972. gadā. Šis ir visvairāk tulkotais un ārpus bijušās PSRS izdotais brāļu Strugacku darbs. Pēc Borisa Strugacka aplēsēm uz 2003. gadu šim darbam ir bijuši 55 izdevumi 22 valstīs.

Balstoties uz šo stāstu, krievu režisors Andrejs Tarkovskis 1979. gadā uzņēma filmu "Stalkers".

Brāļu Strugacku stāstā izmantotais apzīmējums "stalkers" ir iesakņojies krievu valodā, kā arī dažu citu tautu valodās. Pēc stāsta autoru domām, tas kļuvis par vispopulārāko no viņu radītajiem neoloģismiem. Brāļu Strugacku stāstā stalkers ir cilvēks, kurš, ignorējot aizliegumu, iekļūst bīstamā teritorijā jeb Zonā, un iznes no tās dažādus artefaktus, kurus pārdod, tā pelnot sev iztiku. Pēc Tarkovska filmas tapšanas 1979. gadā šis termins krievu valodā ieguva nedaudz savādāku nozīmi — tas ir pavadonis, kas orientējas dažādās apmeklēšanai aizliegtās un citiem maz zināmās vietās un teritorijās.

Stāsts sarakstīts 1971. gadā, pirmoreiz publicēts 1972. gadā Ļeningradā iznākošajā žurnālā Аврора. Pēc publicēšanas žurnālā stāsts astoņus gadus dažādu iemeslu dēļ netika izdots, un tikai 1980. gadā tas iznāca saīsinātā un stipri labotā variantā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās" (Неназначенные встречи).

Latviešu valodā stāsts izdots 1987. gadā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās". 

Jaunākie labie raksti:

Crystal Clear app Community Help.png

Sabiedrība

Pharaoh icon.png

Vēsture

Exquisite-amorok.png

Kultūra

Sunflower clip art.svg

Bioloģija

DNA icon.svg

Anatomija un medicīna

Crystal Clear app browser.png

Ģeogrāfija un ģeoloģija

Flag-map of Latvia.svg

Latvija

Sports and games.png

Sports un atpūta

Science-symbol-2.png

Kosmonautika un tehnoloģijas

Nuvola apps fonts.svg

Valodniecība un literatūra

En otros idiomas
беларуская (тарашкевіца)‎: Вікіпэдыя:Добрыя артыкулы
Bahasa Indonesia: Wikipedia:Artikel bagus
къарачай-малкъар: Википедия:Иги статьяла
Bahasa Melayu: Wikipedia:Rencana baik
Simple English: Wikipedia:Good articles
oʻzbekcha/ўзбекча: Vikipediya:Yaxshi maqolalar