Vairogs (heraldika)

karalienes Marijas ģerboņa vairogs (1554.—1558.)

Vairogs ir ģerboņa centrālais objekts, kurā tiek ievietoti ģerboņa heraldiskie simboli.

Heraldiskā vairoga forma līdz 16. gs. mainījās līdzi ar kaujas vairoga izskatu, bet pēc tam kad vairogs pārstāja kalpot kā bruņojuma veids, turpināja attīstīties līdzi dizaina novitātēm un dominējošajiem mākslas stiliem kultūrā (baroks, manierisms, ampīrs, rokoko, jūgends u.c.).

Heraldisko vairogu pamattipi

Heraldikā izmantoto vairogu pamatformas
  • Senākā heraldiskā vairoga forma ir t.s. skandināvu jeb normaņu vairogs, kam ir vertikāli neproporcionāli izstieptas lāses forma ar smailo galu uz leju.
  • 13. gs. sākumā parādījās t.s. gotiskais vairogs, kas daļēji saglabāja normaņu vairoga formu, tikai bija ne tik izstiepts, un ar horizontāli nošķeltu augšējo malu.
  • 14. gs. ģerboņos sāka dominēt trīsstūra jeb vecfranču vairogs, kas no iepriekšējā atšķīrās ar neizliektu sānu augšējo daļu (vairoga sāni no augšmalas ir perpendikulāri tai, zemāk sākot tikai liekumu uz centru).
  • 14. gs. beigās parādījās t.s. spāņu vairogs, ar taisnstūra augšdaļu, paralēliem sāniem un pusapļa apakšdaļu. 15. gs. otrajā pusē spāņu tipa vairogi ieguva dinamisku, izliektu plakni ar apaļu izgriezumu sānā turnīra pīķa balstīšanai.
  • No spāņu tipa vairoga formas 15.-16. gs. atvasinājās jauna vairoga forma — tarče (franču: Targe, vācu: Tartsche) — specifisks turnīra vairogs, ko heraldikā vienmēr attēlo sagāztu slīpi pa diagonāli.
  • Kopš 15. gs. heraldikā sāka izmantot (Anglijas karalistē, Nīderlandes savienotajās provincēs, Francijas karalistē) arī t.s. dāmu vairogus (angļu: lozenge), kam bija vairāk vai mazāk vertikāli izstiepta romba forma.
  • No tarčes tipa vairoga formas 17. gs. atvasinājās t.s. poļu vairogs, kam simetrijas labad pīķa turētājrobs bija izgrieztas arī otrā sānā, vai pat manierisma stilā šādi robi bija vairāki.
  • Renesanses laika Itālijas zemēs heraldikā parādījās t.s. kartuša jeb itāļu vairogs, — dažādi, atkarībā no autora fantāzijas un mākslas tendencēm konkrētajā laikā, deformēta apļa vai ovāla forma, kuru ierāmē greznas volūtas.
  • 18. gs. parādījās (vispirms Anglijas karalistē) stilizētas viduslaiku vairogu formas — t.s. angļu vairogi, — kuras dominēja 19.—20. gs.
  • Kontinentā kopš 18. gs. populārs kļuva t.s. franču vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un lejup vērstu vidussmaili.
  • 19. gs. heraldikā izplatās no franču tipa vairoga atvasināta t.s. spāņu vairogs: taisnstūris ar noapaļotiem abiem apakšējiem stūriem un līdzenu apakšējo malu.
En otros idiomas
العربية: درع (شعار)
беларуская: Геральдычны шчыт
беларуская (тарашкевіца)‎: Тарча (геральдыка)
Deutsch: Wappenschild
Esperanto: Blazonŝildo
galego: Escudo
Ido: Skudo
македонски: Штит (хералдика)
Nederlands: Wapenbord
sicilianu: Stemma
slovenščina: Ščit (heraldika)
српски / srpski: Штит у хералдици
svenska: Vapensköld
українська: Геральдичний щит