Strukturālisms

Strukturālisms bija virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas izveidojās 20.gs. pirmajā pusē Eiropā un dominēja 50. un 60. gados, īpaši spilgti attīstoties Francijā. Strukturālisms galvenokārt izpaudās lingvistikā, antropoloģijā un literatūrzinātnē. Strukturālisma pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti (fenomeni) pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem - struktūrām, kas kā nozīmes ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā tad arī uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.

Par strukturālisma pamatlicējiem tiek uzskatīti šveiciešu valodnieks Ferdināns de Sosīrs, krievu valodnieks Romans Jakobsons, arī franču antropologs Klods Levī-Stross; strukturālisti spēcīgi ietekmējušies no krievu formālistiem un Prāgas lingvistiskā pulciņa darbības (abās šajās kustībās darbojies arī Romans Jakobsons), kā arī semiotikas (Čārlzs Senderss Pīrss u.c.).

  • saites

Saites

En otros idiomas
Afrikaans: Strukturalisme
العربية: بنيوية
asturianu: Estructuralismu
azərbaycanca: Strukturalizm
беларуская (тарашкевіца)‎: Структуралізм
български: Структурализъм
čeština: Strukturalismus
Ελληνικά: Δομισμός
English: Structuralism
Esperanto: Strukturismo
español: Estructuralismo
français: Structuralisme
हिन्दी: संरचनावाद
interlingua: Structuralismo
Bahasa Indonesia: Strukturalisme
日本語: 構造主義
한국어: 구조주의
lietuvių: Struktūralizmas
македонски: Структурализам
മലയാളം: ഘടനാവാദം
ਪੰਜਾਬੀ: ਸੰਰਚਨਾਵਾਦ
português: Estruturalismo
română: Structuralism
slovenščina: Strukturalizem
српски / srpski: Структурализам
Basa Sunda: Strukturalisme
svenska: Strukturalism
Türkçe: Yapısalcılık
українська: Структуралізм
oʻzbekcha/ўзбекча: Strukturalizm
中文: 結構主義