Starptautiskais fonētiskais alfabēts

Starptautiskais fonētiskais alfabēts
TipsAlfabēts
ValodasRezervēts jebkuras valodas fonētiskajai un fonēmiskajai transkripcijai
Laika periodsno 1888. gada
Izcelsmes sistēmasLatīniskais alfabēts
 → Fonotipiskais alfabēts
  → Starptautiskais fonētiskais alfabēts
IPA in IPA.svg

Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu: International Phonetic Alphabet, IPA)[a] (IPA: [s̪t̪arp.t̪au͡.t̪is̪.kai͡s̪ fɔ.neː.t̪is̪.kai͡s̪ al.fa.beːts͡]) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu. IPA lieto lingvisti, runas patologi un terapeiti, svešvalodu pasniedzēji un apguvēji, dziedātāji, aktieri, leksikogrāfi un tulkotāji.

IPA ir izstrādāts, lai attēlotu tikai mutvārdu valodām raksturīgo: fonēmas, intonācijas, dalījumu vārdos un zilbēs. Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — Paplašināto IPA.

2007. gadā IPA pamatdaļā bija 107 burti un 56 diakritiskās un suprasegmentālās zīmes. Starptautiskā fonētiskā asociācija organizē šī alfabēta papildināšanu, simbolu modificēšanu vai izslēgšanu.

En otros idiomas
беларуская (тарашкевіца)‎: Міжнародны фанэтычны альфабэт
Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄: Guók-cié Ĭng-biĕu
eesti: IPA
Nordfriisk: IPA
贛語: 國際音標
客家語/Hak-kâ-ngî: Koet-chi Yîm-phiêu
Kongo: API
Baso Minangkabau: Abjad Fonetik Antaro Banso
Nouormand: API
srpskohrvatski / српскохрватски: Međunarodna fonetska abeceda
oʻzbekcha/ўзбекча: Xalqaro fonetik alifbo
吴语: 国际音标
中文: 國際音標
Bân-lâm-gú: Kok-chè Im-phiau
粵語: 國際音標