Sentvinsenta un Grenadīnas

Sentvinsenta un Grenadīnas
Saint Vincent and the Grenadines
Sentvinsenta un Grenadīnas karogsSentvinsenta un Grenadīnas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Devīze"Pax et justitia"
("Miers un taisnīgums")
HimnaSt Vincent Land So Beautiful
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kingstauna
13°10′N 61°14′W / 13°10′N 61°14′W / 13.167; -61.233
Valsts valodasangļu valoda
ValdībaParlamentārisms
Konstitucionālā monarhija
 - MonarhsElizabete II
 - ĢenerālgubernatorsFrederiks Balantains
 - PremjerministrsRalfs Gonsalvess
Neatkarībano Apvienotās Karalistes 
 - Datums1979. gada 29. oktobrī 
Platība
 - Kopā389 km² (201.)
 - Ūdens (%)nenozīmīgi
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2013. gadā103 000 (196.)
 - Blīvums307/km² (39.)
IKP (PPP)2016. gada aprēķins
 - Kopā$ 1,243 miljardi[1] 
 - Uz iedzīvotāju$ 11 291[1] 
HDI (2014) 0.720 (augsts) (97.)
ValūtaAustrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla(UTC-4)
Interneta domēns.vc
Tālsarunu kods+1-784

Sentvinsenta un Grenadīnas (angļu: Saint Vincent and the Grenadines) ir neatkarīga valsts Karību jūrā. Nāciju Sadraudzības valsts.

Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā). Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna.

Vēsture

1498. gada 22. janvārī (Svētā Vinsenta dienā) Kristofers Kolumbs atklāja Sentvinsenta salu.

Kad salu atklāja, to apdzīvoja aravaki cilts indiāņi, kas uz salu bija pārcēlušies no Dienvidamerikas kontinenta aptuveni 3. gadsimtā un kurus vēlāk apspieda kareivīgie karību indiāņi.

Pēc salas kolonizācijas uzsākšanas, karībi izrādīja stipru pretsparu spāņiem, kuri pārvaldīja salu līdz 1627. gadam. Indiāņu pretošanās ar lielām pūlēm tika apspiesta daudz vēlāk, nekā citas reģiona teritorijās, tikai 18. gadsimta vidū.

17.—18. gadsimtā Sentvinsenta pakāpeniska pārgāja Lielbritānijas un Francijas kontrolē. Kopš 1719. gada, franči uz salas sāka audzēt kafiju, tabaku, indigo un kokvilnu. Šī mērķa īstenošanai, uz salu masveidā piegādāja vergus no Āfrikas, kuru jauktās laulības ar indiāņiem radīja "melnos karībus" (garīfus). Vēlāk, pēc vergturības atcelšanas Anglijā, 1834. gadā, darbam uz plantācijām nolīga algotņus no Indijas un Portugāles. Tas izveidoja diezgan raibu salas etnisko rasu sastāvu.

Angļi salu iekaroja 1763. gadā, bet no 1783. gada sala, pēc Versaļas līguma pieņemšanas, kļuva par britu koloniju. Angļi turpināja intensīvi veidot plantācijas un ievest vergus.

1795. gadā franči inspirēja "melno" un "dzelteno" karību sacelšanos, kam sekoja daudzu angļu slepkavības un plantāciju iznīcināšanas. Francija atkal iekaroja Sentvinsentu, bet ne uz ilgu laiku: 1796. gadā uz salas izkāpa britu desants, un franči tika uzveikti. Vairāk nekā 5 tūkstoši "melno" karību deportēja uz Hondurasu. Atlikušie karībi vairs neapdraudēja angļus.

Pilnīgu neatkarību Nāciju Sadraudzības sastāvā salas ieguva 1979. gada 27. oktobrī.

En otros idiomas
беларуская (тарашкевіца)‎: Сьвяты Вінцэнт і Грэнадзіны
বিষ্ণুপ্রিয়া মণিপুরী: সেন্ট ভিনসেন্ট বারো গ্রেনাডাইন
Chavacano de Zamboanga: San Vicente y las Granadinas
Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄: Saint Vincent gâe̤ng Grenadines
客家語/Hak-kâ-ngî: Saint Vincent lâu Grenadines
Kreyòl ayisyen: Sen Vensan ak Grenadin
Bahasa Indonesia: Saint Vincent dan Grenadine
Lingua Franca Nova: San Vinsent e la Grenadines
srpskohrvatski / српскохрватски: Sveti Vincent i Grenadini
oʻzbekcha/ўзбекча: Sent Vinsent va Grenadinlar