Senā Roma

ģerbonis
Ģerbonis
Location of Senā popa

Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10. gadsimtā p.m.ē. no mazas lauksaimnieku kopienas Apenīnu pussalā un pakāpeniski izveidojās par varenu Vidusjūras reģiona lielvalsti. 12 gadsimtu ilgajā pastāvēšanas laikā Romas civilizācija mainījās no monarhijas uz klasisko republiku un tad pakāpeniski uz autokrātisku impēriju. Iekarojumu un asimilācijas rezultātā tā valdīja pār Dienvideiropu, Rietumeiropu, Rietumāziju un Ziemeļāfriku.

Senās Romas attīstību var iedalīt trīs daļās: Romas ķēniņvalsts, Romas Republikas un Romas impērijas periodos. Trajāna laikā Romas impērija sasniedza savu teritoriālo maksimumu. Romas impērijā dzīvoja no 50 līdz 90 miljoniem cilvēku (aptuveni 20% tā laika pasaules iedzīvotāju).[1] 2. gadsimtā m. ē. tā aptvēra 6,5 miljonus kvadrātkilometru lielu platību.[2][3]

Senās Romas civilizācija ir devusi ieguldījumu mūsdienu likumdošanas, valdības, politikas, inženierijas, mākslas, literatūras, arhitektūras, militāro, reliģijas un valodas attīstībā. Tā attīstīja profesionālo armiju un izveidoja valdības sistēmu, ko sauca par res publica, kas ir pamats mūsdienu republikām, piemēram, Francijai un ASV.[4][5] Barbaru cilšu migrācijas, kā arī iekšējas nestabilitātes dēļ 5. gadsimtā Romas impērijas rietumu daļa sadalījās mazākās karaļvalstīs. Senās Romas tradīcijas daļēji saglabāja Austrumromas impērija (līdz 15. gadsimtam) un Svētā Romas impērija.

Priekšvēsture

Apenīnu pussala bijusi apdzīvota jau senajā akmens laikmetā. 3. gadu tūkstotī p.m.ē. šeit sāka attīstīties lopkopība, bet 2. gadu tūkstotī p.m.ē, apgūstot bronzas ieguves prasmi, iedzīvotāji aizvien vairāk sāka nodarboties ar zemkopību. Par senākajiem Itālijas iedzīvotājiem nav drošu ziņu, bet ir zināms, ka 2. gadu tūkstotī p.m.ē šeit dzīvojušas vairākas savstarpēji radniecīgas ciltis, kuras tiek kopīgi sauktas par italikiem. Lielākā nozīme turpmākajā vēstures gaitā bija divām no šīm ciltīm - latīņiem un sabīņiem, kuras apdzīvoja Vidusitāliju.

Jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē Itālijas dienvidos sāka apmesties grieķu kolonisti, bet no 8. līdz 6. gs. p.m.ē. grieķu kolonijas aizņēma jau visu Dienviditālijas piekrasti, kā arī Sicīlijas salu. Ap to laiku, kad Apenīnu pussalas dienvidos veidojās un nostiprinājās grieķu kolonijas, tās vidusdaļā ienāca etruski. Etruski bija samērā attīstīta tauta, kurai bija sava rakstība. Etrusku alfabēts bija līdzīgs grieķu alfabētam, tomēr viņu atstātie rakstu pieminekļi vēl līdz šim nav izlasīti, jo nav zināmi viņu valodas pamati.

1. gadu tūkstoša vidū Itālijā ienāca ķeltu, jeb gallu ciltis. Galli šajā laikā sāka apmesties arī tagadējās Francijas teritorijā. 1. gadu tūkstoša p.m.ē vidū Itālijas iedzīvotāju sastāvs bija dažāds. Ziemeļrietumos dzīvoja ligūri, kuri it kā esot bijuši Apenīnu pussalas senākie iemītnieki. Vidusitālijā atradās etrusku novads — Etrūrija, kā arī italiku cilšu apdzīvotie novadi. Vienā no italiku novadiem — Latijā, kas atradās Tibras upes lejtecē, dzīvoja latīņu cilts, kas lika pamatus vēlākajai Romas lielvalstij. Itālijas dienvidos atradās grieķu kolonijas.

Leģendas par Romas nodibināšanu

Par Senās Romas pirmsākumiem ir saglabājušās tikai teikas un nostāsti, kas pierakstīti vēlākajos gadsimtos. Teikas vēsta, ka pēc Trojas izpostīšanas daļa trojiešu karavadoņu Eneja vadībā atstājuši dzimteni un devušies tālajā ceļā uz Itāliju, kur pirms daudzām paaudzēm dzīvojuši viņu senči. Enejs ar saviem pavadoņiem ieradies Latijā, kur viņus draudzīgi uzņēmis vietējais valdnieks Latīns. Enejs apprecējis Latīna meitu Lavīnu, tādēļ trojiešiem bijis jākaro ar latīņu kaimiņu ciltīm, kuru vadoņi arī bija cerējuši apprecēt Latijas valdnieka meitu. Cīņā trojieši uzvarējuši, un pēc Latīna nāves Enejs kļuvis par Latijas valdnieku. Eneja dēls Askanijs Jūls nodibinājis pilsētu Albalongu, kura kļuvusi par Latijas galvaspilsētu. Četrpadsmit paaudzes Eneja pēcteči valdījuši Albalongā. Četrpadsmito valdnieku Numitoru padzinis viņa brālis Amūlijs. Kad Numitora meitai Rejai Silvijai piedzimuši dēli — dvīnīši, kuru tēvs bijis pats kara dievs, Amūlijs licis tos iesviest Tibras upē. Dvīņu brāļus — Romulu un Remu — no nāves izglābusi vilku māte, kas viņus izvilkusi no ūdens un pabarojusi. Zēnus atradis kāds gans, kurš viņus izaudzinājis. Brāļi izauguši un uzzinājuši, kas ir viņu vecāki, padzinuši ļauno Amūliju un atdevuši varu īstajam valdniekam — vectēvam Numitoram. Brāļi kopā ar saviem kaujas biedriem sākuši celt pilsētu Palatīna pakalnā, kas atradās Tibras lejtecē, 25 kilometrus no jūras. Reiz brāļi saķildojušies un ķērušies pie ieročiem. Rems cīņā kritis, un Romuls palicis par vienīgo jaunās pilsētas valdnieku. Viņa vārdā šī pilsēta nosaukta par Romu. Tas esot noticis 753. gadā p.m.ē. Šis gads arī vēl tagad tiek uzskatīts par Romas dibināšanas gadu.

En otros idiomas
Afrikaans: Antieke Rome
Alemannisch: Römisches Reich
aragonés: Antiga Roma
العربية: روما القديمة
asturianu: Antigua Roma
azərbaycanca: Qədim Roma
تۆرکجه: قدیم روم
башҡортса: Боронғо Рим
Boarisch: Remisches Reich
беларуская: Старажытны Рым
беларуская (тарашкевіца)‎: Старажытны Рым
български: Древен Рим
brezhoneg: Henroma
bosanski: Antički Rim
català: Antiga Roma
Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄: Gū Lò̤-mā
Cebuano: Karaang Roma
کوردی: ڕۆمای کۆن
Чӑвашла: Авалхи Рим
Zazaki: Roma Antike
Ελληνικά: Αρχαία Ρώμη
English: Ancient Rome
Esperanto: Romio
español: Antigua Roma
eesti: Rooma riik
Võro: Vana-Rooma
français: Rome antique
Nordfriisk: Röömsk Rik
furlan: Rome antighe
galego: Roma antiga
客家語/Hak-kâ-ngî: Kú Lò-mâ
hrvatski: Antički Rim
Kreyòl ayisyen: Ròm ansyen
magyar: Ókori Róma
Հայերեն: Հին Հռոմ
interlingua: Roma antique
Bahasa Indonesia: Romawi Kuno
íslenska: Rómaveldi
italiano: Civiltà romana
日本語: 古代ローマ
ქართული: ძველი რომი
қазақша: Ежелгі Рим
한국어: 고대 로마
коми: Важ Рим
Кыргызча: Байыркы Рим
Lingua Franca Nova: Roma antica
lietuvių: Senovės Roma
македонски: Римски период
Bahasa Melayu: Rom kuno
Mirandés: Roma Antiga
Plattdüütsch: Röömsch Riek
नेपाल भाषा: प्राचीन रोम
Nederlands: Oude Rome
norsk: Romerriket
Sesotho sa Leboa: Roma ya kgale
Diné bizaad: Roman dineʼé
occitan: Roma antica
Piemontèis: Siviltà roman-a
پنجابی: پرانا روم
português: Roma Antiga
rumantsch: Imperi roman
română: Roma Antică
русский: Древний Рим
русиньскый: Старовікый Рим
sicilianu: Antica Roma
srpskohrvatski / српскохрватски: Antički Rim
Simple English: Ancient Rome
slovenčina: Staroveký Rím
српски / srpski: Антички Рим
Kiswahili: Roma ya Kale
ślůnski: Starożytny Rzim
тоҷикӣ: Рими Қадим
Türkçe: Antik Roma
татарча/tatarça: Борынгы Рим
українська: Стародавній Рим
اردو: قدیم روم
oʻzbekcha/ўзбекча: Qadimgi Rim
Tiếng Việt: La Mã cổ đại
Winaray: Hadton Roma
吴语: 古罗马
ייִדיש: אוראלט רוים
中文: 古罗马
文言: 古羅馬
Bân-lâm-gú: Kó͘-tāi Lô-má
粵語: 古羅馬
isiZulu: Rhomani