Pozitīvisms

Pozitīvisms (franču: positivisme, no latīņu: positīvus) — filozofijas virziens, kas deklarē, ka tiecas pēc īstām, pozitīvām zināšanām, kas balstītas pozitīvā pieredzē. Pozitīvisms radies 19. gs. pirmajā pusē kā idejisks virziens; nostiprinās 19. gadsimta otrajā pusē, tā ietvaros izveidojas sabiedrību izzinoša nozare — socioloģija.

Pozitīvisti noliedz filozofiju kā īpašu zinātni, kas pretendē uz patstāvību un lomu būt zinātņu zinātnei. Katra zinātne spējot attīstīties bezgalīgi, tāpēc filozofija nav vajadzīga. Par konkrētām zināšanām, nost ar pretenzijām atklāt lietu un parādību cēloņus un būtību, zinātnēm nav jāizskaidro, bet tikai jāapraksta lietas un parādības un jāatbild uz jautājumu, kā vēsture — fakti, parādības, process — fiksēt, aprakstīt, grupēt.

Šodien pozitīvisms ir pētniecības metode, kas atzīst faktus, aprobežojas ar to konstatējumu, aprakstu, uz prāta konstrukcijām.

Franču pozitīvisti

E.Laviss, I.Tēns, E.Lidrē, A.Furjē. Pamatlicējs ir Ogists Konts (1798—1857). Pārņem Kondorsē (1743—1794) ideju par "progresu".

Tirgo sabiedrības progresa teorija — cilvēces vēstures progresā esot 3 stadijas:

  • reliģiskā
  • spekulatīvā (merkantilā, izdzīvošana)
  • zinātniskā

Progresu saista ar ekonomikas attīstību kā prāta darbības rezultātu. O.Konts pārņēma šo 3 stadiju ideju, pārveidojot:

  • teoloģiskais laikmets — visu neizprotamo skaidro kā brīnumu
  • metafiziskais laikmets — meklē skaidrojumu lietu būtībā, filozofiskums
  • pozitīvais laikmets — priekšplānā ir pozitīvie zinātniskie fakti.

O.Konts ("Pozitīvās filozofijas gars", 1844.) veidoja zinātņu zinātni — socioloģiju — zinātni par cilvēku sabiedrības struktūru, cilvēku sabiedrības attīstību. Sabiedrības struktūru sociālā statika — pielieto mehāniskus jēdzienus — apskata sabiedrības uzbūvi miera stāvoklī, harmonijā, nosaka neeksistences likumu: sabiedrības dzīves dažādo pušu savstarpējo sakarību. Otra puse — sociālā dinamika — pēta sabiedrības attīstības kustību, kāda atrodas un secīgi attīstās sabiedrības parādības. Sabiedrība esot mehānisms, kur daļas ir pašas atkarīgas, lai mehānisms pozitīvi kustētos. Pozitīvajā kustībā garīgajam aizsākumam blakus var pastāvēt materiālie faktori. Gala rezultāts būs pozitīvais laikmets. Nekustīgs laikmets ar kārtību un tīrību, kas balstīsies uz pierādītiem apgalvojumiem.

En otros idiomas
Alemannisch: Positivismus
العربية: وضعية
asturianu: Positivismu
azərbaycanca: Pozitivizm
беларуская: Пазітывізм
български: Позитивизъм
brezhoneg: Soliadouriezh
bosanski: Pozitivizam
català: Positivisme
čeština: Pozitivismus
Cymraeg: Positifiaeth
Deutsch: Positivismus
Ελληνικά: Θετικισμός
English: Positivism
Esperanto: Pozitivismo
español: Positivismo
eesti: Positivism
euskara: Positibismo
français: Positivisme
galego: Positivismo
हिन्दी: तथ्यवाद
hrvatski: Pozitivizam
magyar: Pozitivizmus
հայերեն: Պոզիտիվիզմ
interlingua: Positivismo
Bahasa Indonesia: Positivisme
íslenska: Framhyggja
italiano: Positivismo
日本語: 実証主義
ქართული: პოზიტივიზმი
қазақша: Позитивизм
한국어: 실증주의
Кыргызча: Позитивизм
Latina: Positivismus
Limburgs: Positivisme
lietuvių: Pozityvizmas
Nederlands: Positivisme
occitan: Positivisme
ਪੰਜਾਬੀ: ਪ੍ਰਤੱਖਵਾਦ
polski: Pozytywizm
Piemontèis: Positivism
português: Positivismo
română: Pozitivism
русский: Позитивизм
Scots: Positivism
سنڌي: اثباتيت
srpskohrvatski / српскохрватски: Pozitivizam
Simple English: Positivism
slovenčina: Pozitivizmus
slovenščina: Pozitivizem
српски / srpski: Позитивизам
svenska: Positivism
тоҷикӣ: Позитивизм
Türkçe: Pozitivizm
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: دەلىلچىلىك پەلسەپىسى
українська: Позитивізм
اردو: مثبتیت
中文: 实证主义
Bân-lâm-gú: Si̍t-chèng-chú-gī