Plotīns

Plotīns
Πλωτῖνος (Plotinus)
Filozofa galva no Vatikāna muzeja
Filozofa galva no Vatikāna muzeja
Personīgā informācija
Dzimis ap 205. gadu
Likopole pie Nīlas, Romas impērija
(tagad Asjuta Karogs: Ēģipte  Ēģipte)
Miris ap 270. gadu
Kampānija, Romas impērija
(tagad Karogs: Itālija  Itālija)
Zinātniskā darbība
Zinātne filozofija
Sasniegumi, atklājumi Neoplatonisma filozofija

Plotīns ( grieķu: Πλωτῖνος (Plōtínos), dzimis ap 205. gadu, miris ap 270. gadu) bija 3. gadsimtā Ēģiptē, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā, dzimis sengrieķu filozofs un skolotājs, kas mūža otrajā pusē dzīvoja Romā un vadīja filozofu skolu.

Neoplatonisma filozofijas dibinātājs, kas būtiski iespaidoja Romas impērijas ideju pasauli tās pastāvēšanas pēdējos gadsimtos.

Dzīvesgājums

Filozofs (Plotīns) ar saviem mācekļiem

No 232. gada studēja filozofiju Aleksandrijā pie Platona mācību sekotāja Amonija Sakas. 243. gadā viņš devās uz Antiohiju, kur pievienojās Romas imperatora Gordiāna III vadītajam karagājienam uz Persiju, bet pēc romiešu sakāves Mesičes kaujā 244. gadā ieradās Romā, kur nodibināja savu filozofu skolu. Sākumā viņš esot pieprasījis saviem mācekļiem solījumu, ka viņa paustās domas nekad netiks izpaustas. Tomēr pēc 250. gada viņš pats sāka rakstīt un publicēt savus darbus, no kurām pazīstamākās ir sešas Eneādes. Imperatora Galiēna (Gallienus) valdīšanas laikā (253-268) Plotīns nesekmīgi centās viņu pārliecināt atjaunot filozofu pilsētu Kampānijā (sauktu par Platonopoli), kurā dzīve noritētu atbilstoši Platona darbā "Tiesības" aprakstītajiem principiem.

Plotīna filozofijas skolas organizētās diskusijas apmeklēja vairāki Romas senatori, piemēram, Rogaciāns (Rogatianus), Marcels Orontijs (Marcellus Orontius) un Sabinils (Sabinillus). Savā personīgajā dzīvē Plotīns ievēroja savas mācības principus, bija askētisks, maz gulēja, pastāvīgi koncentrējās uz savu garīgo pasauli un centās sasniegt vienotības stāvokli (henosis ) ar bezformīgo dievišķo būtni.

Pēc viņa labvēļa imperatora Galiēna nogalināšanas 268. gadā Plotīns zaudēja savu ietekmi Romas politiskajās aprindās. Strauji pasliktinājās viņa hroniskā slimība ( lepra vai tuberkuloze [1]) un viņš bija spiests pārtraukt pedagoģisko darbību. Viņa galvenais skolnieks Porfīrijs pārcēlās uz Sicīliju, kur vēlāk uzrakstīja savas atmiņas par savu skolotāju. 269. gadā Plotīns pārcēlās uz sava mirušā skolnieka Zeta lauku īpašumu Kampānijā, kur viņu ārstēja viņa skolnieks un ārsts Eistahijs, bet skolnieks Katrīcijs Firms (Castricius Firmus) apgādāja ar pārtiku. Plotīns mira 270. gadā 65 gadu vecumā. Pēc viņa skolnieku rakstītā filozofa pēdējie vārdi bijuši, ka dievišķo mūsos jāpaceļ līdz dievišķajam visumā. [2]

En otros idiomas
العربية: أفلوطين
مصرى: افلوطين
azərbaycanca: Plotin
беларуская: Плацін
български: Плотин
català: Plotí
čeština: Plótínos
dansk: Plotin
Deutsch: Plotin
Ελληνικά: Πλωτίνος
English: Plotinus
Esperanto: Plotino
español: Plotino
eesti: Plotinos
euskara: Plotino
فارسی: فلوطین
suomi: Plotinos
français: Plotin
Frysk: Plotinus
Gaeilge: Plotinus
galego: Plotino
עברית: פלוטינוס
hrvatski: Plotin
magyar: Plótinosz
Հայերեն: Պլոտինոս
Bahasa Indonesia: Plotinos
íslenska: Plótínos
italiano: Plotino
ქართული: პლოტინე
한국어: 플로티노스
Kurdî: Plotînos
Кыргызча: Плотин
Latina: Plotinus
lietuvių: Plotinas
Malagasy: Plotin
кырык мары: Плотин
Malti: Plotinu
Mirandés: Plotino
Nederlands: Plotinus
norsk: Plotin
occitan: Plotin
polski: Plotyn
português: Plotino
română: Plotin
русский: Плотин
Scots: Plotinus
srpskohrvatski / српскохрватски: Plotin
slovenčina: Plótinos
slovenščina: Plotin
shqip: Plotini
српски / srpski: Плотин
svenska: Plotinos
Kiswahili: Plotinus
Türkçe: Plotinos
українська: Плотін
oʻzbekcha/ўзбекча: Plotin
Tiếng Việt: Plotinus
中文: 普罗提诺