Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš
WWImontage.jpg
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Ierakumi Rietumu frontē; britu tanks Mark IV šķērso ierakumus; britu karaliskās flotes kaujas kuģis Irresistible grimst pēc sadursmes ar mīnu Dardaneļu kaujā; kareivji gāzmaskās ar Vickers ložmetēju; divplāksnis Sopwith Camel lidojumā.
Datums1914. gada 28. jūlijs1918. gada 11. novembris
VietaEiropa, Āfrika un Tuvie Austrumi (epizodiski arī Ķīna un salas Klusajā okeānā)
IznākumsAntantes uzvara. Beidz pastāvēt Vācijas impērija, Krievijas impērija, Osmaņu impērija un Austroungārijas impērija. Jaunu valstu izveide austrumu un centrālajā Eiropā.
IeganstsErchercoga Franča Ferdinanda nogalināšana 28. jūnijā, kā rezultātā Austroungārija pieteica karu Serbijas karalistei un Krievija uzsāka mobilizāciju pret Austroungāriju 29. jūlijā.
Karotāji
Antante:
Flag of Russia (bordered).svg Krievijas impērija
Flag of France.svg Francijas Trešā republika
Flag of the United Kingdom.svg Britu impērija
Flag of Italy (1861-1946).svg Itālijas karaliste
Flag of the United States (1912-1959).svg ASV
un citi sabiedrotie
Centrālās lielvalstis:
Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg Austroungārija
Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Flag of Bulgaria.svg Bulgārijas karaliste
Komandieri
Flag of Russia (bordered).svg Nikolajs II
Flag of Russia (bordered).svg Mihails Aleksejevs
Flag of Russia (bordered).svg Aleksejs Brusilovs
Flag of France.svg Žoržs Klemanso
Flag of France.svg Žozefs Žofrs
Flag of France.svg Ferdinands Fošs
Flag of France.svg Roberts Nivels
Flag of the United Kingdom.svg Herberts Henrijs Askvits
Flag of the United Kingdom.svg Daglass Heigs
Flag of the United Kingdom.svg Džons Džellikou
Flag of Italy (1861-1946).svg Viktors Emanuels III
Flag of Italy (1861-1946).svg Luidži Kadorna
Flag of Italy (1861-1946).svg Armando Diazs
Flag of the United States (1912-1959).svg Vudro Vilsons
Flag of the United States (1912-1959).svg Džons Peršings
Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg Francis Jozefs I
Austria-Hungary-flag-1869-1914-naval-1786-1869-merchant.svg Konrāds von Hēcendorfs
Flag of the German Empire.svg Vilhelms II
Flag of the German Empire.svg Erihs fon Falkenhains
Flag of the German Empire.svg Pauls fon Hindenburgs
Flag of the German Empire.svg Reinhards Šērs
Flag of the German Empire.svg Ērihs Ludendorfs
Ottoman flag.svg Mehmeds V
Ottoman flag.svg Ismails Envers
Ottoman flag.svg Mustafa Kemals Ataturks
Flag of Bulgaria.svg Ferdinands I
Zaudējumi
Miruši:
5 520 000
Ievainoti: 12 831 000
Bezvēsts pazuduši: 4 121 000
Miruši:
4 386 000
Ievainoti: 8 388 000
Bezvēsts pazuduši: 3 629 000

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no 1914. gada 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karu dēvēja arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus.[1] Kara rezultātā sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas, un pasaules politikā turpmāk aizvien nozīmīgāku lomu spēlēja ASV. Radikāli izmainījās Eiropas politiskā karte, rodoties daudzām jaunām valstīm.[2] Britu un franču koloniālās impērijas sasniedza savu teritoriālo maksimumu.

Neviens cits militārais konflikts iepriekš nebija mobilizējis tik daudz karavīru, un neviena cita konflikta laikā cīņas nebija notikušas tik plašā karalaukā. Pirmais pasaules karš kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (pēc Taipinu sacelšanās), tomēr upuru skaitā to jau pēc vienas paaudzes pārspēja Otrajā pasaules karā. Kopumā sabiedrotās valstis zaudēja gandrīz 22,5 miljonus kritušo un ievainoto, kamēr Centrālās valstis zaudēja 16,4 miljonus kritušo un ievaino. Gandrīz 10 miljoni kareivju krita karalaukā vai mira no ievainojumiem, apmēram 3 miljoni karagūstekņu gāja bojā nepietiekamā uztura un slimību dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 4,6—5,3 miljoni civiliedzīvotāju.

Pirmajā pasaules karā pirmo reizi plaši izmantoja kara aviāciju un bombardēšanu. Kā viens no modernās karošanas aspektiem bija civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Strauji attīstījās jaunu iznīcinošu ieroču izmantošana — sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un ķīmiskos ieročus. Karu Rietumu frontē raksturoja pozīciju karš, kur karavīri ilgstoši atradās ierakumu aizsardzības līnijās, kuras pretinieki centās pārraut ar masīvām artilērijas apšaudēm, radot lielus dzīvā spēka zaudējumus.

Kara iemesls

1914. gadā Austroungārijas impērijā aizvien lielāku neapmierinātību ar vāciešu un ungāru varu izrādīja slāvu tautas. Austrijas zemēs neatkarību iegūt vēlējās čehi, bet Serbijas karaliste apdraudēja impērijas pozīcijas Balkānos. Impērijas lēmumu par kara nepieciešamību ietekmēja problēmas ar valsts iekšējo stabilitāti un reģionālās ietekmes zaudēšana. Austroungārijas ģenerālštāba priekšnieks Francs Konrāds fon Hecendorfs vēlējās karu ar nelielajām Balkānu valstīm, īpaši Serbiju, lai paplašinātu impērijas robežas dienvidslāvu zemēs, kā arī pārskatītu 1866. gada Austrijas-Prūsijas kara sekas. Kara nepieciešamību pret Serbiju atbalstīja arī Ārlietu ministrs Leopolds fon Berhtolds.

Par formālo kara iemeslu kalpoja tas, ka 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā serbu nacionālās atbrīvošanās kustības kaujinieks Gavrilo Princips atentātā nogalināja Franci Ferdinandu, Austrijas hercogu un Austroungārijas troņmantinieku, par ko Austrija vainoja Serbiju.[3][4]

Vācijā baidījās no Francijas un Krievijas alianses, ko pastiprināja 1913. gadā apstiprinātā Krievijas armijas modernizācijas programma. Ģenerālštāba priekšnieks 1914. gada jūlijā informēja Vācijas impērijas ķeizaru Vilhelmu II, ka šis ir pēdējais laiks karam, kurā Vācijai vēl ir cerības uzvarēt.[5]

5. jūlijā Vācija informēja Austroungāriju, ka militāri to atbalstīs Balkānu kara gadījumā. Galīgā impērijas valdības vienošanās par karu pret Serbiju tika panākta 19. jūlijā. 23. jūlijā Serbijai nosūtīja Austroungārijas ultimātu ar prasībām, kas bija jāakceptē 48 stundās. 25. jūlijā Serbija noraidīja ultimāta prasības, un nākamajā dienā Francis Jozefs parakstīja pavēli par armijas mobilizāciju. 28. jūlijā Austroungārija un Vācijas impērija pieteica karu Serbijai.[6][7] 29. jūlijā Krievija izsludināja armijas mobilizāciju. Vācija pieprasīja Krievijai to pārtraukt, uztverot to kā agresijas aktu. Krievija noraidīja Vācijas prasību un sāka pārvietot karaspēku uz rietumiem. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. Francija izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vācija pieteica karu arī Francijai, bet, uzbrūkot tai, pārkāpa Beļģijas neitralitāti, kas deva formālu iemeslu 4. augustā karā iesaistīties Lielbritānijai.

En otros idiomas
Alemannisch: Erster Weltkrieg
žemaitėška: Pėrma svieta vaina
беларуская (тарашкевіца)‎: Першая сусьветная вайна
qırımtatarca: Birinci Cian cenki
emiliàn e rumagnòl: Prémma guèra mundièl
English: World War I
Esperanto: Unua mondmilito
estremeñu: I Guerra Mundial
Nordfriisk: Iarst Wäältkrich
Gàidhlig: An Cogadh Mòr
客家語/Hak-kâ-ngî: Thi-yit-chhṳ Sṳ-kie Thai-chan
Fiji Hindi: World War I
Bahasa Indonesia: Perang Dunia I
Patois: Wol Waar I
Basa Jawa: Perang Donya I
къарачай-малкъар: Биринчи дуния къазауат
Lëtzebuergesch: Éischte Weltkrich
Bahasa Melayu: Perang Dunia Pertama
မြန်မာဘာသာ: ပထမ ကမ္ဘာစစ်
مازِرونی: جهونی جنگ اول
Dorerin Naoero: Eaket Eb I
Plattdüütsch: Eerste Weltkrieg
Nedersaksies: Eerste Wealdkrieg
नेपाल भाषा: तःहताः १
norsk nynorsk: Den fyrste verdskrigen
srpskohrvatski / српскохрватски: Prvi svjetski rat
Simple English: World War I
slovenščina: Prva svetovna vojna
Soomaaliga: Dagaalkii koowaad
српски / srpski: Први светски рат
Basa Sunda: Perang Dunya I
Türkmençe: Birinji jahan urşy
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: بىرىنچى دۇنيا ئۇرۇشى
oʻzbekcha/ўзбекча: Birinchi jahon urushi
vepsän kel’: Ezmäine mail'man voin
Volapük: Volakrig balid