Panama

Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Panama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Panamas Republika
República de Panamá  (spāniski)
Panamas Republikas karogs Panamas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Pro Mundi Beneficio"  (latīniski)
"Pasaules labumam"
Himna Himno Istmeño  (spāniski)
Location of Panama
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Panama
517) 8°58′N 79°32′W / 517) 8°58′N 79°32′W / 8.967; -79.533
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentālā republika
 -  Prezidents Huans Karloss Varela
 -  Viceprezidents Isabela Senmalo
Neatkarība
 -  no Spānijas 1821. gada 28. novembrī 
 -  no Kolumbijas 1903. gada 3. novembrī 
Platība
 -  Kopā 75 517 km² ( 118.)
 -  Ūdens ( %) 2,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. g. 3 929 141 [1] 
 -  Blīvums 45,9/km² ( 156.)
IKP ( PPP) 2015. gada aprēķins
 -  Kopā $82,179 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $20 512 
Džini koef. (2012) 51,9 
HDI (2014) 0,780 (augsts) ( 65.)
Valūta Panamas balboa, ASV dolārs ( PAB)
Laika josla ( UTC-5)
Interneta domēns .pa
ISO 3166-1 kods 591 / PAN / PA
Tālsarunu kods +507

Panama, oficiāli Panamas Republika ( spāņu: República de Panamá, izrunā: [reˈpuβlika ðe panaˈma]), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.

Vēsture

Pamatraksts: Panamas vēsture

Senatne un koloniālais periods

Pirmās eiropiešu rakstītās liecības par tagadējās Panamas teritoriju vēsta, ka to ir apdzīvojušas vairāk kā 60 indiāņu ciltis. [2] Lielākās ciltis bija kuni un gvaimi, kas pieder čibču cilšu saimei, kā arī čoko, kas pieder karībiem. [3] Pēc nodarbošanās viņi bija zemkopji, mednieki un zvejnieki. Līdz Panamas teritorijas kolonizācijai šeit dzīvojošās ciltis lielākoties bija saglabājušas pirmatnējās kopienas attiecības. [2]

Panamas pirmatklājējs ir spānis Rodrigo de Bastidass, kurš 1501. gadā pirmais piestāja Panamas zemesšauruma krastā. [2] 1510. gadā Vasko Nunjess de Balboa šeit izveidoja pirmo kolonistu pastāvīgo apmetni, 1513. gadā viņš šķērsoja Panamas zemesšaurumu, sasniedzot Klusā okeāna ūdeņus. [4] Vēlākā valsts galvaspilsēta — Panama tika nodibināta 1519. gadā. [2] Panama kā province ietilpa Spānijas impērijā vairāk kā 300 gadus. Kolonizatoru atnestās slimības un vardarbīgās akcijas iznīcināja lielāko daļu vietējo iedzīvotāju. [2] Lai arī Panama nekļuva par nozīmīgu kolonizācijas punktu, tomēr tās ģeogrāfiskais novietojums to padarīja par būtisku spāņu tirdzniecības un loģistikas centru. [5]

Pēckoloniālais periods

Rūzvelts Panamas kanāla celtniecības darbu apmeklējuma laikā

Neatkarības kara spāņu kolonijās rezultātā 1821. gadā Panama ieguva neatkarību, iekļaujoties Lielajā Kolumbijā [P 1]. 1830. gadā Panama kļuva par federatīvās Jaunās Granadas (no 1886. gada Kolumbija) departamentu. Šis periods panamiešiem bija nemierīgs — separātisku mērķu vadīti, viņi vairākkārt sacēlās pret kolumbiešiem. [2] [6] Panama bija galvenais tranzīta punkts zelta drudža laikā, kā rezultātā 1855. gadā tika uzbūvēts dzelzceļš, kas šķērsoja Panamas zemesšaurumu un savienoja Amerikas kontinenta abas daļas, dodot pienesumu reģiona ekonomikai. [5]

1898. gadā ASV izpirka bankrotējušo franču akciju sabiedrību Panamas kanāla būvniecībai, tomēr pret šī projekta realizāciju iebilda Kolumbija. [5] [7] ASV atbalstīja panamiešu separātistus, kuriem pēc veiksmīgas sacelšanās izdevās atdalīties no Kolumbijas, 1903. gada 3. novembrī pasludinot neatkarību. [5] 1903. gada 18. novembrī jaunā valsts parakstīja līgumu ar ASV, saskaņā ar kuru amerikāņi "uz mūžīgiem laikiem" ieguva Panamas kanāla celtniecības un ekspluatācijas tiesības, kā arī neierobežotu kontroli pār kanāla zonu. Ar šo un citiem līgumiem starp ASV un Panamu uz vairākām desmitgadēm tika ierobežota pēdējās suverenitāte. [5] Panamas kanāla būvniecība norisinājās no 1904. līdz 1914. gadam, oficiāli atklāts — 1920. gada 12. jūnijā. [8] [2]

Pirmajās Panamas patstāvības desmitgadēs ASV tieši iejaucās tās iekšējā un ārējā politikā. Vairākas prezidenta vēlēšanas notikās amerikāņu uzraudzībā. Tāpat ASV īslaicīgi okupēja Panamas reģionus kārtības uzturēšanai, kā arī ar tās atbalstu tika izbeigti teritoriālie konflikti ar Panamas kaimiņvalstīm. [6] [9] [10] [9] 1940. gadā par valsts prezidentu tika ievēlēts antiamerikāniski noskaņotais nacionālists Arnulfo Arjass, kurš neslēpa savas simpātijas pret Ass valstīm. 1941. gadā viņš zaudēja amatu Nacionālās gvardes organizētā apvērsumā. [5] Sekojot ASV piemēram, Panama 1942. gadā formāli pieteica karu Ass valstīm. [2] Tajā pašā gadā Panamu iznomāja ASV 15 tūkstošus hektārus zemes 134 armijas bāžu un militāro objektu izbūvei. [11] [10]

Militārā hunta

Pēc kara par noteicošo spēku Panamā kļuva militāristi no Nacionālās gvardes, kas aizvien aktīvāk iejaucās valsts politiskajā dzīvē — vairāki Panamas prezidenti, neskatoties uz strīdīgiem vēlēšanu rezultātiem, ar tās atbalstu ieguva amatu. Tāpat vairākkārt gvarde veica apvērsumus, gāžot tautas ievēlētos prezidentus. [5]

ASV karaspēks Panamā 1989. gada invāzijas laikā

1968. gadā pēc apvērsuma par de facto valsts līderi kļuva Nacionālās gvardes komandieris Omārs Torihoss. Lai arī ASV spiediena rezultātā 1978. gadā režīms tika liberalizēts, tomēr kā gvardes komandieris Torihoss saglabāja savu ietekmi valstī līdz 1981. gadam. [5] 1958., 1959. un 1964. gadā notika ievērojamas panamiešu sadursmes ar amerikāņu kontingentu Panamas kanāla zonā. [2] Minētais 1960. gados noveda pie jaunām sarunām par kanāla statusu. 1977. gadā starp ASV un Panamu tika parakstīti Torihosa—Kārtera līgumi par Panamas kanālu, atbilstoši kuram 1979. gada 1. oktobrī tika likvidēta Panamas kanāla zona, ASV vienlaikus atzina panamiešu suverēnās tiesības uz Panamas kanāla zonu. [5]

Pēc Torihosa nāves par Nacionālās gvardes vadītāju 1983. gadā kļuva Manuels Norjega, kurš de facto vadīja Panamu līdz pat 1989. gadam. [5] Norjega atteicās no priekšteču realizētās proamerikāniskās politikas. Viņš aktīvi atbalstīja prosociālistisko Nikaragvu, kā arī izveidoja diplomātiskas attiecības ar Sociālistiskā bloka valstīm. [12] [13] ASV, atbildot uz minēto, no 1987. gada pakāpeniski sāka vērst pret Panamu ekonomisko spiedienu. [14] Panamas iekšpolitiskās situācijas eskalācija 1989. gadā noveda pie militāristu mēģinājuma gāzt Norjegu, kam sekoja represijas pret apvērsuma dalībniekiem. [5] [15] 1989. gada 20. decembrī ASV karaspēks iebruka Panamas teritorijā, gāžot Norjegas režīmu. [5] Norjega padevās amerikāņiem 1990. gada 3. janvārī, savukārt pati militārā operācija beidzās 12. janvārī. [16]

Modernā vēsture

Panamas galvaspilsētas panorāma mūsdienās

Pēc ASV iebrukuma Panamas prezidenta amatā stājās Giljermo Endara, kurš bija uzvarējis 1989. gada vēlēšanās. Ekonomikā tika realizētas reformas, tomēr sākotnēji tām bija neliela atdeve iepriekšējā režīma realizētās politikas dēļ. 1994. gadā valstī notika pirmās brīvās vēlēšanas, kurās tika ievēlēts Ernesto Peress. 1999. gadā par prezidenti tika ievēlēta Mireja Moskoso, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā. Saskaņā ar Torihosa—Kārtera līgumos noteikto 1999. gada 31. decembrī ASV militārais kontingents pameta Panamas kanāla zonu, nākamajā dienā kanāla zona pilnībā pārgāja panamiešu kontrolē. Izvirzot par savu mērķi cīņu pret korupciju, 2004. gada prezidenta vēlēšanās par valsts galvu tika izvēlēts Martins Torrihoss. Viņu amatā 2009. gadā nomainīja uzņēmējs Rikardo Martinelli. [17]

Pēdējās desmitgadēs Panamai ir bijuši stabili ekonomiskās izaugsmes rādītāji. Vienlaikus, neskatoties uz vienu no augstākajiem iekšzemes kopprodukta ienākumu uz dvēseli Latīņamerikā, ap 40% panamiešu dzīvo zem nabadzības robežšķirtnes. [17]

En otros idiomas
Acèh: Panama
адыгабзэ: Панамэ
Afrikaans: Panama
Alemannisch: Panama
አማርኛ: ፓናማ
aragonés: Panamá
العربية: بنما
مصرى: باناما
asturianu: Panamá
Aymar aru: Panama
azərbaycanca: Panama
تۆرکجه: پاناما
башҡортса: Панама
Boarisch: Panama
žemaitėška: Panama
Bikol Central: Panama
беларуская: Панама
беларуская (тарашкевіца)‎: Панама
български: Панама
भोजपुरी: पनामा
bamanankan: Panama
বাংলা: পানামা
བོད་ཡིག: པ་ན་མ།
বিষ্ণুপ্রিয়া মণিপুরী: পানামা
brezhoneg: Panamá
bosanski: Panama
буряад: Панама
català: Panamà
Chavacano de Zamboanga: Panamá
Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄: Panama
нохчийн: Панама
Cebuano: Panama
کوردی: پەنەما
qırımtatarca: Panama
čeština: Panama
Чӑвашла: Панама
Cymraeg: Panama
dansk: Panama
Deutsch: Panama
Zazaki: Panama
dolnoserbski: Panama
डोटेली: पानामा
ދިވެހިބަސް: ޕެނަމާ
eʋegbe: Panama
Ελληνικά: Παναμάς
English: Panama
Esperanto: Panamo
español: Panamá
eesti: Panama
euskara: Panama
estremeñu: Panamá
فارسی: پاناما
suomi: Panama
Võro: Panama
føroyskt: Panama
français: Panama
arpetan: Panama
Nordfriisk: Panama
Frysk: Panama
Gaeilge: Panama
Gagauz: Panama
Gàidhlig: Panama
galego: Panamá
Avañe'ẽ: Panama
गोंयची कोंकणी / Gõychi Konknni: पनामा
ગુજરાતી: પનામા
客家語/Hak-kâ-ngî: Panama
Hawaiʻi: Panamā
עברית: פנמה
हिन्दी: पनामा
Fiji Hindi: Panama
hrvatski: Panama
hornjoserbsce: Panama
Kreyòl ayisyen: Panama (peyi)
magyar: Panama
Հայերեն: Պանամա
interlingua: Panama
Bahasa Indonesia: Panama
Interlingue: Panamá
Ilokano: Panama
Ido: Panama
íslenska: Panama
italiano: Panama
日本語: パナマ
Patois: Panamaa
la .lojban.: panamas
Basa Jawa: Panama
ქართული: პანამა
Taqbaylit: Panama
Kabɩyɛ: Panama
Gĩkũyũ: Panama
қазақша: Панама
ಕನ್ನಡ: ಪನಾಮಾ
한국어: 파나마
Kurdî: Panama
коми: Панама
kernowek: Panama
Кыргызча: Панама
Latina: Panama
Ladino: Panama
Lëtzebuergesch: Panama
Limburgs: Panama
Ligure: Panamá
lumbaart: Panama
lingála: Panama
لۊری شومالی: پاناما
lietuvių: Panama
Malagasy: Panama
олык марий: Панама
македонски: Панама
മലയാളം: പനാമ
монгол: Панам
मराठी: पनामा
кырык мары: Панама
Bahasa Melayu: Panama
Malti: Panama
မြန်မာဘာသာ: ပနားမားနိုင်ငံ
مازِرونی: پاناما
Nāhuatl: Panama
Plattdüütsch: Panama
नेपाली: पानामा
नेपाल भाषा: पनामा
Nederlands: Panama (land)
norsk nynorsk: Panama
norsk: Panama
Novial: Panama
Nouormand: Panama
Livvinkarjala: Panama
Oromoo: Panaamaa
ଓଡ଼ିଆ: ପାନାମା
Ирон: Панамæ
ਪੰਜਾਬੀ: ਪਨਾਮਾ
Kapampangan: Panama
Papiamentu: Panama
पालि: पानामा
Norfuk / Pitkern: Panama
polski: Panama
Piemontèis: Panamà
پنجابی: پانامہ
پښتو: پاناما
português: Panamá
Runa Simi: Panama
română: Panama
русский: Панама
Kinyarwanda: Panama
संस्कृतम्: पानामा
саха тыла: Панама
sardu: Panamá
sicilianu: Panamà
Scots: Panama
سنڌي: پاناما
davvisámegiella: Panama
srpskohrvatski / српскохрватски: Panama
සිංහල: පැනමාව
Simple English: Panama
slovenčina: Panama (štát)
slovenščina: Panama
Gagana Samoa: Panama
chiShona: Panama
Soomaaliga: Banama
shqip: Panamaja
српски / srpski: Панама
SiSwati: IPhanama
Seeltersk: Panama
Basa Sunda: Panama
svenska: Panama
Kiswahili: Panama
ślůnski: Panama
தமிழ்: பனாமா
తెలుగు: పనామా
tetun: Panamá
тоҷикӣ: Панама
Tagalog: Panama
Tok Pisin: Panama
Türkçe: Panama
татарча/tatarça: Панама
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: پاناما
українська: Панама
اردو: پاناما
oʻzbekcha/ўзбекча: Panama
vèneto: Pànama
vepsän kel’: Panam
Tiếng Việt: Panama
Volapük: Panamän
Winaray: Panamá
Wolof: Panamaa
吴语: 巴拿马
მარგალური: პანამა
ייִדיש: פאנאמא
Yorùbá: Panamá
Vahcuengh: Panama
Zeêuws: Panama
中文: 巴拿马
文言: 巴拿馬
Bân-lâm-gú: Panama
粵語: 巴拿馬
isiZulu: Panama