Padomju nomenklatūra

Padomju nomenklatūra bija faktiskā valdošā šķira PSRS un pārējās Austrumu bloka sociālistiskajās valstīs. Nosaukums cēlies no latīņu vārda nomenclatura, kas nozīmē "vārdu saraksts”. Komunistiskās partijas ierēdņu atlasīti cilvēki ieņēma visus vadošos amatus valsts administrācijā, tautsaimniecībā, bruņotajos spēkos un kultūras nozarēs. Padomju sistēmā ikviena augstāka vai atbildīga amata ieņemšanai kandidātus izvirzīja partijas orgāni, un šos kandidātus ņēma no pārbaudīto un uzticamo cilvēku saraksta. Par kandidāta atbilstības galveno kritēriju uzskatīja pakļaušanos partijas norādījumiem.[1]

Staļina izveidotās sistēmas kritiķi Ļevs Trockis un Milovans Džilass nomenklatūras pārstāvjus sauca par jauno klasi vai īpašu kastu.

Nomenklatūra radās komunistiskās partijas diktatūras apstākļos, kuros ikvienu nozīmīgāka amata kandidātu vispirms ieteica un apstiprināja vietējā partijas komiteja vai Centrālkomiteja. Šādi tika nodrošināta pilnīga partijas kontrole pār visu valstī notiekošo. Ja Staļina gados sods par nepakļaušanos bija gandrīz droša nāve, tad vēlākajos Brežņeva stagnācijas gados nomenklatūrai, apmaiņā pret politisko paklausību, ļāva korumpēties un vairot personīgo bagātību. Īpaši plaši tas izvērtās padomju Vidusāzijas republikās.

Izcelsme

Nomenklatūras sistēma radās līdz ar boļševiku īstenoto varas sagrābšanu 1917. gada beigās. Lai noturētos pie varas, boļševiki amatos iecēla pilnīgi uzticamus cilvēkus, kuriem bija jābūt uzticīgiem partijai un jāspēj izpildīt visus partijas uzdevumus. Tehniskajām zināšanām un pieredzei pievērsa mazāku uzmanību.

Staļinam kļūstot par partijas ģenerālsekretāru, viņš izmantoja kontroli pār iecelšanu amatos, lai partijā izveidotu savu atbalsta bāzi, kas vēlāk ļāva viņam iznīcināt vecos partijas vadītājus un kļūt par diktatoru. No 1922. gada tika radīti partijas departamenti, kas ir atbildīgi par jaunieceļamo amatpersonu reģistrāciju un kartotēku.

En otros idiomas