Padomju nomenklatūra

Padomju nomenklatūra bija faktiskā valdošā šķira PSRS un pārējās Austrumu bloka sociālistiskajās valstīs. Nosaukums cēlies no latīņu vārda nomenclatura, kas nozīmē "vārdu saraksts”. Komunistiskās partijas ierēdņu atlasīti cilvēki ieņēma visus vadošos amatus valsts administrācijā, tautsaimniecībā, bruņotajos spēkos un kultūras nozarēs. Padomju sistēmā ikviena augstāka vai atbildīga amata ieņemšanai kandidātus izvirzīja partijas orgāni, un šos kandidātus ņēma no pārbaudīto un uzticamo cilvēku saraksta. Par kandidāta atbilstības galveno kritēriju uzskatīja pakļaušanos partijas norādījumiem.[1]

Staļina izveidotās sistēmas kritiķi Ļevs Trockis un Milovans Džilass nomenklatūras pārstāvjus sauca par jauno klasi vai īpašu kastu.

Nomenklatūra radās komunistiskās partijas diktatūras apstākļos, kuros ikvienu nozīmīgāka amata kandidātu vispirms ieteica un apstiprināja vietējā partijas komiteja vai Centrālkomiteja. Šādi tika nodrošināta pilnīga partijas kontrole pār visu valstī notiekošo. Ja Staļina gados sods par nepakļaušanos bija gandrīz droša nāve, tad vēlākajos Brežņeva stagnācijas gados nomenklatūrai, apmaiņā pret politisko paklausību, ļāva korumpēties un vairot personīgo bagātību. Īpaši plaši tas izvērtās padomju Vidusāzijas republikās.

En otros idiomas