Opija kari

Briti apšauda Kantonu no tuvējās virsotnes, 1841. gada maijs

Opija kari bija divi kari 19. gadsimta vidū starp Lielbritāniju un Ķīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti. Pirmais opija karš norisinājās no 1839. līdz 1842. gadam un Otrais opija karš — no 1856. līdz 1860. gadam. Šie kari un ar tiem saistītie notikumi vājināja Cjinu dinastiju un mazināja Ķīnas izolāciju no pārējās pasaules.[1][2]

Pirmais opija karš

Pirmais opija karš no 1839. līdz 1842. gadam noslēdzās ar Naņdzjinas līgumu 1842. gadā. Saskaņā ar šo līgumu Lielbritānija ieguva savā pastāvīgā īpašumā Honkongas salu un izveidoja piecas līguma ostas: Šanhajā, Kantonā, Ninbo, Fudžou un Amoi. Vēl viens līgums nākamajā gadā piešķīra Lielbritānijai priviliģētu tirdzniecības statusu un pievienoja punktus par britu ekstrateritorialitāti. Vēlāk Francija nodrošināja sev līdzīgas koncesijas kā briti 1843. un 1844. gada līgumos.

En otros idiomas
العربية: حروب الأفيون
asturianu: Guerres del Opiu
čeština: Opiové války
English: Opium Wars
Esperanto: Opia milito
Bahasa Indonesia: Perang Candu
íslenska: Ópíumstríðin
Basa Jawa: Perang Candhu
한국어: 아편 전쟁
Bahasa Melayu: Perang Candu
Nederlands: Opiumoorlogen
پنجابی: افیمی جنگاں
português: Guerras do ópio
Scots: Opium Wars
srpskohrvatski / српскохрватски: Opijumski ratovi
Simple English: Opium Wars
slovenčina: Ópiové vojny
Soomaaliga: Dagaalka Opium
Basa Sunda: Perang Candu
svenska: Opiumkrigen
українська: Опіумні війни
Winaray: Mga Gera Opyo
粵語: 鴉片戰爭