Odžu apakšdzimta

Odžu apakšdzimta
Viperinae ( Oppel, 1811)
Degunragodze (Vipera ammodytes)
Degunragodze (Vipera ammodytes)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Rāpuļi (Reptilia)
Kārta Zvīņrāpuļi (Squamata)
Apakškārta Čūskas (Serpentes)
Infrakārta Īstās čūskas (Alethinophidia)
Infrakārta Augstākās čūskas (Caenophidia)
Dzimta Odžu dzimta (Viperidae)
Apakšdzimta Odžu apakšdzimta (Viperinae)
Odžu apakšdzimta Vikikrātuvē

Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs. [1] Tās sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, bet ne Madagaskarā. [2] Odžu apakšdzimtas sugas nav sastopamas Amerikā — šajos abos kontinentos dzīvo tikai klaburčūsku apakšdzimtas sugas, kas ir vēl viena odžu dzimtas apakšdzimta. Latvijā sastopama viena odžu apakšdzimtas suga - parastā odze (Vipera berus). [3] Lielākā sugu dažādība mīt tropos un subtropos, tomēr vienas sugas — parastās odzes — izplatības areāls sasniedz Ziemeļu polāro loku. [4]

Morfoloģija

Gabūnu odze (Bitis gabonica) ir lielākā apakšdzimtā, pārsniedzot 2 metrus

Odzī apakšdzimtas sugas kā visas odzes ir masīvas čūskas, kurām ir proporcionāli īsas astes un trīsstūrveida galvas. Tās var būt dažāda lieluma. Mazākā apakšdzimtā ir Namakua pundurodze (Bitis schneideri), kuras ķermeņa garums ir apmēram 20 cm, [5] bet lielākā apakšdzimtā ir gabūnu odze (Bitis gabonica), kuras ķermeņa garums var sasniegt 2,2 m vai vairāk. [6] Lielākā daļa sugu dzīvo uz zemes, bet dažas sugas tikai kokos, piemēram, krūmu odzes (Atheris). [7]

Atšķirībā no klaburčūskām odžu apakšdzimtas sugām nav termiskā maņu orgāna, kuram raksturīga bedrīšveida ārējā atvere (atrodas starp nāsīm un acīm). Toties vairākām ģintīm ir īpaša virsnāss kamera ar sensoro funkciju. Kamera atrodas starp nāss un virsnāss zvīņām, tā ir savienota ar trīszaru nerva zaru — acs nervu (Nervus ophthalmicus), bet nervu gali kamerā atgādina termiskā maņu orgāna nervu galus. Kamera ar ārpasauli savienota ar nāsīm. Šāda kamera ir tuksnešu odzēm (Daboia), viltus ragainajām odzēm (Pseudocerastes), nakts odzēm (Causus) un Āfrikas odzēm (Bitis), pēdējām no tām virsnāss orgāns ir īpaši labi attīstīts. Šo ģinšu odzes spēj uztvert arī siltumu. [7] [8]

Inde

Namakua pundurodze (Bitis schneideri) ir mazākā apakšdzimtā
Lapdeguna odze (Eristicophis macmahoni)
Parastā paklājodze (Echis carinatus)

Odžu apakšdzimtas sugu inde pamatā sastāv no enzīmiem un olbaltumvielām, kas veido hemotoksīnus (izraisa iekšējo asiņošanu, pārvērš asinis želejveida masā vai tieši pretēji asinis nespēj sarecēt), kardiotoksīnus (depolarizē sirds miocītu membrānas, traucē kontrakcijas funkciju, strauji krīt spiediens) un citotoksīnus (strauji deģenerē šūnas un izraisa nekrozi koduma tuvumā gan ādai, gan muskuļiem, attīstoties var skart visu ķermeni, izraisot gangrēnu). [8] Arī, ja čūskas kodiens nav nāvējošs, pareizi neārstēts tas var atstāt nopietnas, ilgstošas vai pat hroniskas veselības problēmas. [8]

En otros idiomas
asturianu: Viperinae
azərbaycanca: Viperinae
brezhoneg: Naer-wiber
català: Escurçó
čeština: Zmije
Deutsch: Echte Vipern
English: Viperinae
español: Viperinae
euskara: Sugegorri
français: Viperinae
galego: Víbora
עברית: צפעונים
Bahasa Indonesia: Beludak sejati
italiano: Viperinae
ქართული: გველგესლები
Kongo: Mpidi
lietuvių: Tikrosios angys
മലയാളം: അണലി
Nederlands: Echte adders
occitan: Vipèra
Runa Simi: Misti katari
Simple English: Viperinae
Türkçe: Engerekler
中文: 蝰亚科