Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta
Solanaceae
Eņģeļtaures zieds
Eņģeļtaures zieds
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNakteņu rinda (Solanales)
Nakteņu dzimta (Solanaceae)
Nakteņu dzimta Vikikrātuvē

Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ir ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas. Nakteņu dzimtas augi tiek plaši kultivēti arī kā garšaugi, krāšņumaugi un ārstniecības augi. Pie nakteņu dzimtas pieder tādi augi kā kartupelis, tomāts, dzeloņainais velnābols, mandragora, beladonna, īstā tabaka, baklažāns, parastā līcija, paprika, sarkanais pipars, bebrukārkliņš un petūnija.

Daudzu nakteņu dzimtas augu sastāvā ir liels daudzums dažādu alkaloīdu, kas lielos daudzumos mēdz būt cilvēkam nāvējoši, piemēram, atropīns, skopolamīns, hiosciamīns, nikotīns un solanīns. Tāpat arī nakteņu dzimtas augiem ir liels steroīdu daudzums.

Raksturojums

Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi, puskrūmi, krūmi vai nelieli koki ar stāvu un ložņājošu stumbru. Lapas spirāliski sakārtotas, vienkāršas, šķeltas vai dalītas. Ziedi pa vienam vai cimozās ziedkopās, divdzimumu. Kauss parasti parasti saaudzis, piecdaļīgs, vainags arī saaudzis, piecdaivains. Putekšņlapas 5, augļlapas 2. Sēklotne augšēja. Auglis-oga vai pogaļa. Dzimtā ap 2300 sugu, kas izplatās tropu, subtropu un mērenajās joslās, galvenokārt Dienvidamerikā.

Nakteņu dzimtai ir ļoti liela praktiskā nozīme. Pie tās pieder kartupeļu un nakteņu ģints, kuras sugu skaits pārsniedz 1500. Tie galvenokārt ir tropu augi ar izplatības centru Dienvidamērikā. Šodien ir pazīstamas vairāk nekā 200 ģints sugas, kurām zemē veidoja bumbuļi. No šīm sugām izpētīta ir tikai neliela daļa. Mums pazīstamais kartupelis ir nozīmīgs cilvēces pārtikas augs. Spānijā un Vīnes botāniskajā dārzā tas ieviests 1565.gadā. No turienes vēlāk nonācis Holandē un Vācijā. Latvijā kartupeļi ievesti 1673.gadā no Hamburgas. No 1850.gada audzēti lielākās platībās. Pašreiz pasaulē pazīstamas 2000 kartupeļu šķirnes.

Plaši izplatīts kultūraugs ir tomāti, kuri Eiropā ieviesti 1554.gadā, bet Krievijā parādijušies 1780.gadā. Tomātus ilgu laiku audzēja kā dekoratīvus augus. Latvijā uzturā sākti lietoti pirms 90–100 gadiem.

Pie nakteņu dzimts pieder dienvidu apgabalos plaši kultivēta paprika. Šajā dzimtā ietilpst arī daži indīgi augi, piemēram:dzeloņainais velnaābols, melnā driģene un tabaka.

No Latvijā sastopamiem nakteņu dzimtas savvaļas augiem jāmin bebrukārkliņš un melnā naktene.

En otros idiomas
Afrikaans: Solanaceae
العربية: باذنجانية
asturianu: Solanaceae
azərbaycanca: Badımcankimilər
беларуская: Паслёнавыя
български: Картофови
bosanski: Solanaceae
català: Solanàcies
Cebuano: Solanaceae
čeština: Lilkovité
English: Solanaceae
Esperanto: Solanacoj
español: Solanaceae
euskara: Solanaceae
français: Solanaceae
galego: Solanáceas
עברית: סולניים
hrvatski: Pomoćnice
hornjoserbsce: Wrónidłowe rostliny
հայերեն: Մորմազգիներ
Bahasa Indonesia: Solanaceae
Ido: Solano
íslenska: Náttskuggaætt
italiano: Solanaceae
日本語: ナス科
Basa Jawa: Solanaceae
한국어: 가지과
Кыргызча: Помидорлор
Latina: Solanaceae
Ligure: Solanaceae
lumbaart: Solanaceae
lietuvių: Bulviniai
македонски: Зрнци
മലയാളം: സൊളാനേസീ
Bahasa Melayu: Solanaceae
Napulitano: Solanaceae
Nederlands: Nachtschadefamilie
norsk nynorsk: Søtvierfamilien
occitan: Solanaceae
polski: Psiankowate
پنجابی: شرمائی
português: Solanaceae
română: Solanacee
русский: Паслёновые
Scots: Solanaceae
srpskohrvatski / српскохрватски: Solanaceae
Simple English: Nightshade
slovenščina: Razhudnikovke
српски / srpski: Solanaceae
తెలుగు: సొలనేసి
Tagalog: Solanaceae
Türkçe: Patlıcangiller
татарча/tatarça: Пасленчалар
українська: Пасльонові
oʻzbekcha/ўзбекча: Ituzumdoshlar
Tiếng Việt: Họ Cà
West-Vlams: Nachtschoafamilie
Winaray: Solanaceae
ייִדיש: נאכטשאטן
中文: 茄科
粵語: 茄科