Mežrags

Mežrags
Mežrags
Franču (vācu dubult) mežrags
Citi nosaukumi Meža rags
Hornbostela—Zaksa klasifikācija (423.232)
Spēlēšanas diapazons
Range frenchhorn.png

Mežrags ( vācu: Waldhorn — 'meža rags', itāļu: corno — 'rags') ir metāla pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga. Skanējuma ziņā tas ir pārejā starp koka un metāla pūšamajiem instrumentiem.

Vēsture

Droši zināms, ka Romas karavīri lējuši rozas ragus. Maķedonijas Aleksandrs izmantoja skaļu ragu. Ragus izmantoja, lai pavadītu dzīres, medības un dotu brīdinājumus.

Viduslaikos Eiropā un vidusjūrā, Austrumu zemēs ragu izveidoja dažādās formās un no dažādiem materiāliem. Sevī izsmalcināts bija ziloņu kaulu rags, kuru sauc par olifānu. Šo instrumentu lietoja bruņinieki, instrumentu darinātāji meklēja labāku materiālu tā izgatavošanai. Tikai 17. gs. mežrags ieguva mūsdienu līdzīgu formu. Kā arī dažādās formās, lielumos. Mūsdienu mežrags, kas ir naturālā mežraga priekštecis, ir ļoti skanīgs instruments. Sākumā varēja dabūt kādas 10 skaņas. Vēlāk tam orķestrī komponisti sāka pievērst vairāk uzmanību. 1664. gadā Francijas nacionālās operas pamatlicējs Žans B. Lulli mežragam operā "Princese" (D. Elīde), uzticēja mežragam solo partiju. Mednieku rags - pilnā nozīmē - kļuva par orķestra instrumentu, lai gan to izmantoja kā fanfaras. Vācu komponists Jozefs Fuks izmantoja jau 2 mežragus, kopš šī laika līdzās pat 19. gs. 20. gadiem aprobežojās ar 2 mežragiem. Arī Bēthovens savā simfonijā apmierinās ar 2 mežragiem. 4 mežragi ir parastais sastāvs mūsdienās.

17. gs. mednieku rags parādījās instrumentālajā mūzikā, parādījās arī meistarīgi spēlētāji. Piemēram, Jozefs Hampels. Viņš izmantoja segšanu (surdinēšanu). Tika atrasts spēles veids segtām skaņām, līdz to pārņēma arī citu zemju mūziķi. Bija arī savi trūkumi, nebija tās kvalitātes. Ar rokas segšanu var aizpildīt dabiskās skaņurindas naturālās pakāpes. Arī tagad, spēlējot mežragu, hrom., bet tikai kolorēšanas nolūkos vai izraisītu klausītājos dažādas izjūtas bez rokas segšanas un var izmantot konusveida surdīni, arī lai dabūtu dažādas tembrālas krāsas, atļauts arī celt mežragus uz augšu. Campana in aria (ar atvaru uz augšu), tā spēlējot skaņa ir spilgta, izmanto krievu un angļu komponistu darbos. Kaut arī ventiļu sistēma tika izgudrota 19. gs., komponisti palika uzticīgi naturālajam mežragam. Ļoti prasmīgi viņi komponēja dažādu instrumentu skaņojumos. Viņi spēlēja arī ar kronām. Rihards Vāgners ievietoja partitūrās divus hrom, divus nat. mežragus. Vēlāk naturālajam mežragam nācās doties uz muzeju. Naturālo mežragu un tromp. N. R. Korsakovs izmantoja savā operā "Maija nakts". Orķestrī mežrags saista labi, ne tikai koka un metāla instrumentu grupas, bet arī stīgu. Sākot ar 19. gs. 20. gadiem, Rietumeiropā un arī Krievijas komponisti izmantoja mežragu kvartetu. (19. gs. 80. gadā) Latvijā rozas raguzbrāļu Jurjānu kvartets — viņi iepazīstināja cilvēkus ar mūziku.

En otros idiomas
العربية: هورن
azərbaycanca: Valtorn
беларуская: Валторна
български: Валдхорна
བོད་ཡིག: འཁྱིལ་དུང་།
čeština: Lesní roh
dansk: Valdhorn
English: French horn
eesti: Metsasarv
فارسی: کر (ساز)
français: Cor d'harmonie
Gàidhlig: Còrn Sasannach
galego: Trompa
עברית: קרן יער
hrvatski: Rog (glazbalo)
Հայերեն: Գալարափող
Bahasa Indonesia: French horn
日本語: ホルン
ქართული: ვალტორნა
қазақша: Валторна
한국어: 호른
Кыргызча: Валторна
lietuvių: Valtorna
македонски: Хорна
မြန်မာဘာသာ: ပြင်သစ်ခရာ
norsk nynorsk: Valthorn
norsk: Valthorn
português: Trompa
Runa Simi: Qiqiri
română: Corn francez
русский: Валторна
sicilianu: Cornu
srpskohrvatski / српскохрватски: Horna
slovenčina: Lesný roh
slovenščina: Rog (glasbilo)
српски / srpski: Рог (инструмент)
svenska: Valthorn
ไทย: ฮอร์น
Türkçe: Korno
українська: Валторна
oʻzbekcha/ўзбекча: Valtorna
Tiếng Việt: Kèn cor
walon: Côr
中文: 法國號