Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda
Lietuvių kalba
Valodu lieto:Lietuva, Latvija,
lietuviešu diaspora 
Reģions:Baltijas valstis
Runātāju skaits:3,15 milj.[1]
Valodu saime:Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Lietuviešu valoda 
Rakstība:Latīņu alfabēts (lietuviešu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1:lt
ISO 639-2:lit
ISO 639-3:lit

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918. gada. Tajā runā aptuveni 3,15 miljoni cilvēku[1] (pamatā lietuvieši). Tā pieder pie baltu valodu grupas un ir radniecīgākā latviešu valodai. Tā ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu saimes valodām.[2]

Starp trijām lielajām baltu valodām — lietuviešu, latviešu un prūšu — arhaiskuma nozīmē lietuviešu valoda aizņem vidēju vietu: lietuviešu valoda savās formās ir arhaiskāka par latviešu valodu, taču modernāka par 18. gadsimtā mirušo prūšu valodu. Tātad šodien lietuviešu valoda ir visarhaiskāka dzīvā indoeiropiešu valoda.[3] Lietuviešu literāro valodu neietekmēja somugru valodas kā tas bija kuršu, zemgaļu, sēļu un latviešu valodām, tomēr somugru ietekme ir jūtama Lietuvas ziemeļos, kur agrāk bija kuršu, zemgaļu un sēļu apdzīvotās zemes. Šo mirušo baltu valodu substrāts visvairāk ir ietekmējis vārdu uzsvaru lietuviešu ziemeļu izloksnēs. Tomēr lietuviešu valodu uz slāvisko pusi ietekmēja atrašanās Lietuvas lielkņazistes sastāvā.

Literārās valodas veidošanās

Eiropas valodu karte (1741. gads) ar pirmo tēvreizes pantu lietuviski
Senākais rokraksts lietuviešu valodā (ap 1503. gadu)

Lietuviešu literārā valoda veidojās sarežģīti un ļoti nelabvēlīgos apstākļos, kādi starp Eiropas valodām ir bez precedenta.[4] Senākie rakstiskie teksti ir Tēvreizes un "Esi sveicināta, Marija" tulkojumi ap 1525. gadu, kas uzrakstīti dienvidaugštaišu izloksnē. Kēnigsbergā 1547. gadā iespieda Martīna Mažvīda tulkoto katehismu, kas bija pirmā grāmata lietuviešu valodā. Grāmata sarakstīta dienvidžemaišu izloksnē, taču tajā sastopamas arī dažādās rietumaugštaišu izloksnes iezīmes.[5] Kopš 16. gadsimta, līdz 18. gadsimta beigām Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā pastāvēja divi rakstības varianti: austrumu rakstība, kas veidojās uz Viļņas apkārtnes austrumaugštaišu izloksnes pamata, kā arī vidus variants, kurš tapa Vidus Lietuvā pie Ķēdaiņu pilsētas, pamatojoties uz rietumaugštaišu izloksnes vietējo variantu. Tajā pašā laikā Mazajā Lietuvā, Vācu ordeņa dibinātajā Prūsijas hercogistē, kas vēlāk kļuva par Prūsijas karalisti (tā atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabalā un tuvākajās Polijas un Baltkrievijas teritorijās, kā arī Nemunas labā krasta joslā, kas sākās aiz Jurbarkas un gāja līdz Klaipēdai un vēl tālāk tagadējā Lietuvā), izveidojās vietējs, riemtumaugštaišu izloksnes dienvidu variantam piederošs Rietumu rakstības variants. Tātad tajā pašā laikā etniskās lietuviešu zemēs līdzās pastāvējuši pat trīs lietuviešu valodas rakstības jeb literārās valodas varianti.[6] Līdz 18. gadsimta beigām grāmatas Lietuvas Dižkunigaitijā tika iespiestas gan austrumu, gan vidus rakstībās. Tās, tāpat kā Rietumu rakstībā iespiestās grāmatas vai saglabājušies rakstiskie teksti, galvenokārt bija reliģiskas tematikas. To veicināja sacensība starp luterāņiem un katoļiem, kas risinājās reformācijas dēļ (Lietuvā katoļticība saglabājās). Pamatā tika iespiesti grāmatu tulkojumi no svešvalodām, kuri bija pārpildīti ar svešvalodu vārdiem un lietuviešu valodai neraksturīgām gramatiskām konstrukcijām. Bet tā kā lietuviešu baznīcās un augstākajās aprindās prestiža bija kļuvusi poļu valoda, 18. gadsimta sākumā panīka Viļņas apkārtnēs lietotā austrumu rakstība, kā arī 18. gadsimta beigās to pārstāja lietot Vidus Lietuvā, Ķēdaiņu apkārtnē izveidojusies minētā rietumu augštaišu vidus rakstība. Šo rakstību izzušanu ietekmēja arī Polijas—Lietuvas kopvalsts bojāeja laikposmā no 1772. līdz 1795. gadam. Gandrīz visu Lietuvas Dižkunigaitijas teritoriju okupēja Krievijas impērija. Apmēram simt gadu, līdz 19. gadsimta beigām, Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā ikviens autors rakstīja savā izloksnē, kopīgie valodas rakstības varianti izzuda. 1864. gadā pēc 1863. gada Janvāra sacelšanās, Krievijas impērijas Lietuvas ģenerālgubernators Mihails Muravjovs-Viļenckis aizliedza lietuviešu valodas lietošanu izglītībā un izdevējdarbībā, atļaujot tikai publicējumus, kur lietuviešu valoda rakstīta kirilicā. Taču par spīti lielajiem sodiem, kas draudēja par šī aizlieguma pārkāpšanu, Austrumprūsijā un ASV latīņu alfabētā iespiestās grāmatas lietuviski slepus ieveda tā sauktie grāmatneši (knygnešiai). 1904. gadā šis aizliegums tika atcelts.[7]

Pavisam citāds stāvoklis bija Prūsijas karalistē, kuras teritorijā lietuviešu valodas rakstības tradīcija nepārtrūka pat līdz 2. Pasaules karam. Tādēļ 19. gs. beigās — 20 gs. sākumā ievērojamajam lietuviešu valodniekam Jonam Jablonskim nebija samērā grūti, izmantojot Mazajā Lietuvā lietoto valodas rakstību, veikt literārās valodas normēšanu — lielas grūtības arvien vēl radīja ievestie lietuviešu valodas lietošanas ierobežojumi un spēkā esošais aizliegums iespiest tekstus latīņu alfabētā.

Bijušās Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā lietotais rietumaugštaišu kauņiešu variants virzījās uz Mazo Lietuvu Austrumprūsijā. Jons Jablonskis savā grāmatā Lietuviškos kalbos gramatika (latviešu: Lietuviešu valodas gramatika)[8] formulēja un rakstiskā veidā skaidroja lietuviešu valodas pamatprincipus, balstoties uz rietumaugštaišu dienvidu daļas izloksni un iekļaujot dažas Mazajā Lietuvā lietotas īpašības. Būtībā mūsdienu lietuviešu literārās valodas pamatā ir Jablonska noteiktie principi. Rietumaugštaišu dienvidu daļas izloksnē ir saglabājušās visvecākās lietuviešu valodas formas, kuras nu ir kļuvušas par literārās valodas normām.

En otros idiomas
Afrikaans: Litaus
አማርኛ: ሊትዌንኛ
aragonés: Idioma lituán
العربية: لغة ليتوانية
asturianu: Lituanu
Aymar aru: Lituaña aru
azərbaycanca: Litva dili
žemaitėška: Lietoviu kalba
беларуская: Літоўская мова
беларуская (тарашкевіца)‎: Летувіская мова
български: Литовски език
brezhoneg: Lituaneg
bosanski: Litvanski jezik
català: Lituà
čeština: Litevština
kaszëbsczi: Lëtewsczi jãzëk
Чӑвашла: Литва чĕлхи
Cymraeg: Lithwaneg
Zazaki: Litwanki
dolnoserbski: Litawšćina
Esperanto: Litova lingvo
español: Idioma lituano
eesti: Leedu keel
euskara: Lituaniera
Võro: Leedu kiil
føroyskt: Litaviskt mál
français: Lituanien
Nordfriisk: Litauisk
Frysk: Litousk
Gàidhlig: Liotuànais
Avañe'ẽ: Lituañañe'ẽ
Gaelg: Litaanish
客家語/Hak-kâ-ngî: Lithuania-ngî
עברית: ליטאית
Fiji Hindi: Lithuanian bhasa
hrvatski: Litavski jezik
hornjoserbsce: Litawšćina
Հայերեն: Լիտվերեն
Bahasa Indonesia: Bahasa Lituavi
íslenska: Litháíska
italiano: Lingua lituana
ქართული: ლიტვური ენა
Taqbaylit: Talitwanit
қазақша: Литва тілі
kalaallisut: Litauenimiutut
kernowek: Lithywanek
Кыргызча: Литва тили
Lëtzebuergesch: Litauesch
Limburgs: Litouws
lumbaart: Lengua lituana
lietuvių: Lietuvių kalba
олык марий: Литва йылме
македонски: Литвански јазик
монгол: Литва хэл
Bahasa Melayu: Bahasa Lithuania
Dorerin Naoero: Dorerin Rituainiya
Plattdüütsch: Litausche Spraak
Nederlands: Litouws
norsk nynorsk: Litauisk
norsk: Litauisk
occitan: Lituanian
Norfuk / Pitkern: Lithyuanyan
Piemontèis: Lenga lituan-a
پنجابی: لتھوانی
português: Língua lituana
Runa Simi: Lituwa simi
Kinyarwanda: Ikilituwaniya
संस्कृतम्: लेतुवाभाषा
davvisámegiella: Lietuvagiella
srpskohrvatski / српскохрватски: Litvanski jezik
Simple English: Lithuanian language
slovenčina: Litovčina
slovenščina: Litovščina
Gagana Samoa: Gagana Lufiana
српски / srpski: Литвански језик
svenska: Litauiska
Kiswahili: Kilituanya
ślůnski: Litewsko godka
Tok Pisin: Tok Lituwenia
Türkçe: Litvanca
татарча/tatarça: Литва теле
удмурт: Литва кыл
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: لىتۋا تىلى
українська: Литовська мова
oʻzbekcha/ўзбекча: Litva tili
Tiếng Việt: Tiếng Litva
Winaray: Linituano
მარგალური: ლიტვური ნინა
ייִדיש: ליטוויש
Zeêuws: Litouws
中文: 立陶宛语
文言: 立陶宛語
Bân-lâm-gú: Lietuva-gí
粵語: 立陶宛文