Kreatīns

Kreatīns
Creatine neutral.png
Creatine-3D-balls.png
Kreatīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumimetilguanidoetiķskābe
CAS numurs57-00-1
Ķīmiskā formulaC4H9N3O2
Molmasa131,13 g/mol
Blīvums1330 kg/m3
Kušanas temperatūra255 °C
Šķīdība ūdenī13,3 g/l pie 18 °C
Izoelektriskais punkts8,47

Kreatīns ir slāpekli saturoša organiskā skābe, kas sastopama mugurkaulnieku muskuļos. Tā ir nepieciešama enerģijas metabolismam un kustību izpildei. Franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrols (Michel Eugène Chevreul) bija pirmais, kas 1832. gadā to ieguva no skeleta muskuļiem. Viņš vēlāk nosauca kristalizētās nogulsnes grieķu vārdā κρέας. Sākotnējās analīzes parādīja, ka cilvēka asinīs ir aptuveni 1% kreatīna, smadzenēs 0,14%, muskuļos 0,50%, bet sēkliniekos 0,18%. Aknas un nieres satur aptuveni 0,01% kreatīna. Mūsdienās kreatīna saturu procentos no kopproteīna var izmantot kā rādītāju gaļas kvalitātei.[1] Šķīdumā kreatīns ir līdzsvarā ar kreatinīnu.[2] Kreatīns ir guanidīna katjona atvasinājums. Kreatīnu var sintezēt arī pats organisms no glicīna, arginīna vai metionīna.

En otros idiomas
العربية: كرياتين
asturianu: Creatina
беларуская: Крэацін
български: Креатин
català: Creatina
čeština: Kreatin
dansk: Kreatin
Deutsch: Kreatin
Ελληνικά: Κρεατίνη
English: Creatine
Esperanto: Kreatino
español: Creatina
eesti: Kreatiin
suomi: Kreatiini
français: Créatine
galego: Creatina
עברית: קראטין
hrvatski: Kreatin
magyar: Kreatin
հայերեն: Կրեատին
Bahasa Indonesia: Kreatina
italiano: Creatina
日本語: クレアチン
한국어: 크레아틴
lietuvių: Kreatinas
македонски: Креатин
Nederlands: Creatine
norsk: Kreatin
polski: Kreatyna
português: Creatina
русский: Креатин
srpskohrvatski / српскохрватски: Kreatin
Simple English: Creatine
slovenčina: Kreatín
српски / srpski: Kreatin
svenska: Kreatin
Türkçe: Kreatin
українська: Креатин
中文: 肌酸