Vēsture
Kaut arī Kabula pirmoreiz minēta ap 300. g. p. m. ē. kā Ahamenīdu Kaburas apmetne, tomēr par ievērojamu pilsētu tā kļuva 1504. gadā, kad to iekaroja Babūrs un izvēlējās par Mogolu impērijas galvaspilsētu. 1526. gadā par impērijas galvaspilsētu kļuva Deli, tomēr Kabula saglabājās kā svarīgs mogolu centrs līdz 1738. gadā to ieņēma persiešu valdnieks
Nadīršahs.
1747. gadā Kabula kļuva par neatkarīgās Afganistānas daļu, un 1770. gados tā kļuva par valsts galvaspilsētu. Kabula bija britu, krievu un persiešu interešu krustpunkts Haibera pārejas stratēģiskā nozīmīguma dēļ. To divreiz okupēja briti (1839-1842 un 1879-1880), tomēr nespēja šeit nostiprināties.
Pēc 1940. gada Kabula kļuva par ievērojamu rūpniecības centru un kosmopolītisku pilsētu. Piemēram, XX gs. 60. gados šeit tika atvērts pirmais
Marks and Spencer veikals Vidusāzijā.
1979. gadā Kabulu okupēja PSRS karaspēks, tomēr 1989. gada 15. februārī tas bija spiests aiziet. 1992. gadā, pēc
Nadžibullas režīma krišanas, pilsēta kļuva par dažādu
modžahedu grupējumu cīņu arēnu. Cīņas turpinājās četrus gadus, nodarot ievērojamus postījumus. 1996. gadā pilsētā ienāca grupējuma Taliban karaspēks un savstarpējās cīņas izbeidzās.
Pēc ASV iebrukuma Afganistānā 2001. gadā Taliban kaujinieki pameta pilsētu un pārgrupējās uz Afganistānas dienvidiem, bet pilsētā ienāca
Ziemeļu alianses spēki. 2001. gada 20. decembrī pilsētā tika nodibināta
Afganistānas Pārejas administrācija (Afghan Transitional Administration), kura 2004. gada decembrī ar ASV un NATO valstu atbalstu tika pārveidota par Afganistānas valdību prezidenta Hāmida Karzaja vadībā.
Kabula Vikikrātuvē
.jpg)
