Apolinērs (pa kreisi) 1914. gadā kopā ar Andrē Ruveiru (
André Rouveyre)
Gijoms Apolinērs (franču: Guillaume Apollinaire, dzimis kā Vilhelms Alberts Vlodzimežs Apolinarijs Kostrovickis (poļu: Wilhelm Albert Włodzimierz Apolinary Kostrowicki) 1880. gada 26. augustā, miris 1918. gada 9. novembrī) bija Itālijā dzimis poļu izcelsmes franču dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks un mākslas kritiķis. Apolinērs ir vārda sirreālisms autors un tiek uzskatīts par vienu no šī mākslas virziena literatūras aizsācējiem, šajā ziņā īpaši jāmin 1917. gada luga "Tirēsija krūtis" (Les Mamelles de Tirésias).[1] Apolinērs pazīstams arī ar savu 1913. gadā izdoto dzejoļu krājumu “Spirti” (Alcools), kas 1999. gadā laikraksta "Le Monde" veiktajā aptaujā "100 gadsimta grāmatas" ierindots 17. vietā.
Dzimis Romā. 1899. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur iekļāvās vietējo mākslinieku aprindās. Sadarbojās un pazina Pablo Pikaso, Ģertrūdi Stainu, Maksu Žakobu, Andrē Bretonu, Andrē Derēnu, Blēzu Sandrāru, Žanu Kokto, Eriku Satī, Osipu Zadkinu, Marku Šagālu, Marselu Dišānu un citus. Pirmā pasaules kara laikā guva smagu galvas ievainojumu. Miris spāņu gripas epidēmijas laikā.
