Datubāze

Datubāze ir informācijas kopums ar noteiktu struktūru. Par datubāzi var saukt jebkuru strukturētas informācijas kopumu.

Kompleksas datubāzes projektēšana, būvniecība, un uzturēšana prasa speciālista prasmes: darbinieki, kas veic šīs funkcijasir datubāzu lietojumprogrammatūras programmētāji un datubāzu administratori. To uzdevumi ir veicami ar dažādiem rīkiem, kas iekļautikā daļa no datubāzes pārvaldības sistēmas (no angļu val. Database management system -DBMS) vai arī kā atsevišķas programmatūras produkti. Šie rīki sevī iekļauj specializētas datubāzes valodas, kā,piemēram, datu definēšanas valodas (no angļu val. data definition languages — DDL), datu manipulācijas valodas (no angļu val. data manipulation languages — DML), un vaicājumvalodas (no angļu val. query language). Šīs var uzskatīt par īpaša nolūka programmēšanas valodām, īpaši izstrādātām, lai manipulētu ar datubāzēm; dažkārt tās ir kā paplašinājumi jau esošajām programmēšanasvalodām, ar pievienotām datubāzu komandām. Datubāzu valodas parasti ir attiecināmas uz vienu datu modeli, vai daudzosgadījumos tās var arī attiekties uz vienu datubāzu pārvaldes sistēmas (no angļu val. database management system — DBMS)tipu. Visplašāk atbalstītā datubāzu valoda ir strukturēta vaicājumvaloda (no angļu val. structured query language — SQL), kas ir izstrādāta datu relāciju modelim un apvieno sevī funkcijas ganno datu definēšanas valodas (no angļu val. data definition language — DDL), gan datu manipulēšanas valodas (no angļu val. data manipulation language — DML), gan vaicājumu valodas(no angļu val. query language). Veids, kā klasificē datubāzes ir pēc to tipa un satura, piemēram: bibliogrāfisko, dokumentu, statistikas vai multivides objektu. Vēl viens veids kā datubāzes tiek iedalītas, ir pēc to pielietošanas jomas, piemēram, grāmatvedības, mūzikas, filmu, banku, ražošanas vai apdrošināšanas.

Termins datubāze tika radīts, lai apzīmētu datora datus un lietots tiek praktiski tikai datorikā. Dažkārt to lieto, lai apzīmētu vēl nedatorizētus datus, plānojot to datorizēšanu.Datorizēta datubāze ir objektu konteiners. Vienā datubāzē var būt vairāk nekā viena tabula. Piemēram, krājumu izsekošanas sistēma, kas izmanto trīs tabulas, nav trīs datubāzes, bet viena datubāze, kurā ir trīs tabulas. Ja vien nav īpaši izveidots tā, lai tiktu izmantoti dati vai kods no cita avota, Access datubāze glabā savas tabulas vienā failā kopā ar citiem objektiem, piemēram, formām, atskaitēm, makro un moduļiem. Datubāzēm, kas izveidotas Access 2007 formātā, ir .accdb faila paplašinājums, un datubāzēm, kas izveidotas iepriekšējos Access formātos, ir .mdb faila paplašinājums. Var izmantot Access 2007, lai izveidotu failus iepriekšējos failu formātos (piemēram, Access 2000 un Access 2002-2003).

Tabulas

Datubāzes tabula izskata ziņā ir līdzīga izklājlapai, kurā dati tiek glabāti rindās un kolonnās. Rezultātā ir diezgan viegli importēt izklājlapu datubāzes tabulā. Galvenā atšķirība starp datu glabāšanu izklājlapā un datu glabāšanu datubāzē ir veids, kā dati tiek organizēti.

Lai datubāze būtu pēc iespējas elastīgāka, datiem jābūt organizētiem tabulās tā, lai nerastos datu redundance. Piemēram, ja glabājat informāciju par darbiniekiem, katrs darbinieks jāievada tikai vienu reizi tabulā, kas iestatīta datu glabāšanai par darbiniekiem. Dati par produktiem tiks glabāti citā tabulā, un dati par filiālēm — vēl citā. Šāds process tiek saukts par normalizēšanu.

Katra rinda tabulā tiek uzskatīta par ierakstu. Ierakstos tiek glabātas individuālās informācijas daļas. Katrs ieraksts sastāv no viena vai vairākiem laukiem. Lauki atbilst tabulas kolonnām. Piemēram, iespējams, jums ir tabula ar nosaukumu "Employees", kuras katrā ierakstā (rindā) ir informācija par atsevišķu darbinieku un katrā laukā (kolonnā) ir cita veida informācija, piemēram, vārds, uzvārds, adrese utt. Laukos jābūt norādītam konkrētam datu tipam, vai tas ir teksts, datums vai laiks, skaitlis vai kāds cits tips.

Cits ierakstu un lauku aprakstīšanas veids ir bibliotēkas vecā stila kartīšu kataloga vizualizācija. Katra kartīte plauktā atbilst ierakstam datubāzē. Katra informācijas daļa individuālā kartītē (autors, nosaukums utt.) atbilst laukam datubāzē.

Formas

Formas dažkārt tiek sauktas par "datu ievades ekrāniem". Tās ir interfeisi, kurus izmanto, lai strādātu ar datiem, un tajās bieži ir komandpogas, kas izpilda dažādas komandas. Datubāzi var izveidot, neizmantojot formas vienkāršai datu rediģēšanai tabulas datu lapās. Tomēr lielākā daļa datubāzu lietotāju dod priekšroku formu lietošanai, lai skatītu, ievadītu un rediģētu datus tabulās.

Formas nodrošina viegli izmantojamu formātu, lai strādātu ar datiem, un tām var arī pievienot funkcionālus elementus, piemēram, komandpogas. Var programmēt pogas, lai noteiktu, kādi dati tiek rādīti formā, atvērtu citas formas vai atskaites vai veiktu virkni citu uzdevumu. Piemēram, jums var būt forma ar nosaukumu "Klienta forma", kurā strādājat ar klientu datiem. Klientu formai var būt poga, kas atver pasūtījuma formu, kurā varat ievadīt šī klienta jauno pasūtījumu.

Formas ļauj arī kontrolēt, kā lietotāji mijiedarbojas ar datubāzes datiem. Piemēram, var izveidot formu, kas rāda tikai noteiktus laukus un ļauj veikt tikai noteiktas darbības. Tas palīdz aizsargāt datus un nodrošināt, ka dati tiek pareizi ievadīti.

Atskaites

Atskaites tiek izmantotas datu apkopošanai un rādīšanai tabulās. Atskaite parasti atbild uz konkrētu jautājumu, piemēram, "Cik daudz naudas šogad esam saņēmuši no katra klienta?" vai "Kādās pilsētās atrodas mūsu klienti?". Katra atskaite var būt formatēta tā, lai rādītu informāciju pēc iespējas salasāmākā veidā.

Atskaiti var palaist jebkurā laikā, un tā vienmēr atspoguļos pašreizējos datubāzes datus. Atskaites parasti tiek formatētas, lai tās izdrukātu, bet tās var arī skatīt ekrānā, eksportēt uz citām programmām vai nosūtīt e-pasta ziņojumā.

Vaicājumi

Vaicājumi ir viena no galvenajām datubāzes daļām, kas var veikt daudz dažādu funkciju. Visbiežāk izmantotā funkcija ir noteiktu datu izgūšana no tabulām. Nepieciešamie dati parasti ir izkaisīti vairākās tabulās, bet vaicājumi ļauj tos skatīt vienā datu lapā. Tā kā parasti nav nepieciešams skatīt visus ierakstus vienlaikus, vaicājumi arī ļauj pievienot kritērijus, kas no ierakstiem "izfiltrē" tikai jums vajadzīgos datus. Vaicājumi bieži noder kā formu un atskaišu ierakstu avots.

Noteikti vaicājumi ir "atjaunināmi", kas nozīmē, ka datus pamatā esošajās tabulās var rediģēt ar vaicājuma datu lapas palīdzību. Ja strādājat atjaunināmā vaicājumā, atcerieties, ka izmaiņas patiesībā tiek veiktas tabulās, nevis tikai vaicājuma datu lapā.

Vaicājumiem ir divi paveidi: atlases vaicājumi un darbības vaicājumi. Atlases vaicājums vienkārši izgūst datus un padara tos pieejamus lietošanai. Vaicājuma rezultātus var skatīt ekrānā, izdrukāt vai ielīmēt starpliktuvē. Vai arī vaicājuma izvadi var izmantot kā formas vai atskaites ierakstu avotu.

Darbības vaicājums, kā jau to norāda nosaukums, izpilda uzdevumu ar datiem. Darbības vaicājumus var izmantot, lai izveidotu jaunas tabulas, pievienotu datus esošajām tabulām, atjauninātu vai dzēstu datus.

Makro

Makro programmā Access var tikt uzskatīti par vienkāršotu programmēšanas valodu, kuru var izmantot, lai datubāzei pievienotu funkcionalitāti. Piemēram, komandpogai formā makro var pievienot, lai tas tiktu palaists, kad tiek nospiesta poga. Makro satur darbības, kas veic uzdevumus, piemēram, atver atskaiti, palaiž vaicājumu vai aizver datubāzi. Lielākā daļa datubāzes darbības, kuras tiek veiktas manuāli, var tikt automatizētas, izmantojot makro, tāpēc tie var lieliski ietaupīt laiku.

Moduļi

Moduļi, tāpat kā makro, ir objekti, kurus var izmantot, lai datubāzēm pievienotu funkcionalitāti. Ja izveidojat makro programmā Access, izvēloties no makro darbību saraksta, moduļi tiek rakstīti programmēšanas valodāVisual Basic for Applications (VBA). Modulis ir deklarāciju, priekšrakstu un procedūru kolekcija, kas tiek glabāti kopā kā vienums. Modulis var būt vai nu klases modulis, vai standarta modulis. Klases moduļi tiek pievienoti formām vai atskaitēm, un tajos parasti ir procedūras, kas raksturīgas formai vai atskaitei, kam tās pievienotas. Standarta moduļos ir galvenās procedūras, kas nav saistītas ne ar vienu citu objektu. Standarta moduļi ir uzskaitīti navigācijas rūtī sadaļā Moduļi, turpretī klases moduļi netiek uzskaitīti.

En otros idiomas
Afrikaans: Databasis
አማርኛ: ዳታቤዝ
aragonés: Base de datos
العربية: قاعدة بيانات
asturianu: Base de datos
azərbaycanca: Məlumat bazası
Boarisch: Datnbank
беларуская: База даных
беларуская (тарашкевіца)‎: База зьвестак
български: База данни
বাংলা: ডেটাবেজ
brezhoneg: Stlennvon
bosanski: Baza podataka
català: Base de dades
کوردی: بنکەدراوە
čeština: Databáze
Cymraeg: Cronfa ddata
dansk: Database
Deutsch: Datenbank
Ελληνικά: Βάση δεδομένων
English: Database
Esperanto: Datumbazo
español: Base de datos
eesti: Andmebaas
euskara: Datu-base
suomi: Tietokanta
français: Base de données
Frysk: Database
हिन्दी: डेटाबेस
hrvatski: Baza podataka
magyar: Adatbázis
interlingua: Base de datos
Bahasa Indonesia: Pangkalan data
íslenska: Gagnagrunnur
italiano: Base di dati
Basa Jawa: Basis data
қазақша: Дерекқор
kurdî: Danegeh
Lingua Franca Nova: Banco de datos
lumbaart: Database
lietuvių: Duomenų bazė
олык марий: Ыҥпалыпого
македонски: База на податоци
മലയാളം: ഡാറ്റാബേസ്
Bahasa Melayu: Pangkalan data
Mirandés: Base de dados
မြန်မာဘာသာ: ဒေတာဘေ့စ်
Nederlands: Database
norsk nynorsk: Database
norsk: Database
ਪੰਜਾਬੀ: ਡਾਟਾਬੇਸ
polski: Baza danych
پښتو: توكبنسټ
português: Banco de dados
română: Bază de date
русский: База данных
sicilianu: Databbasi
Scots: Database
srpskohrvatski / српскохрватски: Baza podataka
Simple English: Database
slovenčina: Databáza
slovenščina: Podatkovna zbirka
српски / srpski: База података
Seeltersk: Doatenboank
svenska: Databas
తెలుగు: డేటాబేస్
Tagalog: Database
Türkçe: Veri tabanı
татарча/tatarça: Бирелмәләр нигезе
українська: База даних
اردو: ڈیٹا بیس
oʻzbekcha/ўзбекча: Maʼlumotlar bazasi
Tiếng Việt: Cơ sở dữ liệu
Winaray: Database
吴语: 数据库
中文: 数据库
粵語: 資料庫