Barbarosa (plāns)

Operācija "Barbarosa"
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes
Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg
Vācu motorizētā kara tehnika — 3. tanku divīzija — Minskas apkaimē (1941. gada 26. jūnijs).[1]
Datums1941. gada 22. jūnijs5. decembris
VietaAustrumeiropa un Ziemeļeiropa
IznākumsVācu taktiskā uzvara; vācu stratēģiskā sakāve
Teritoriālas
izmaiņas
Vācijas kontrolē nonāk Baltijas valstu, Baltkrievijas, Ukrainas, Krimas un daļa Krievijas rietumu teritorijas
Karotāji
Karogs: Vācijas Impērija Trešais reihs
Karogs: Rumānija Rumānija
Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Ungārija Ungārija
Karogs: Slovākija Slovākija
Karogs: Somija Somija
Karogs: Padomju Savienība Padomju Savienība
Komandieri
Valsts karogs: Vācijas Impērija Ādolfs Hitlers
Valsts karogs: Vācijas Impērija Valters fon Brauhičs
Valsts karogs: Vācijas Impērija Francs Halders
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vilhelms fon Lēbs
Valsts karogs: Vācijas Impērija Fedors fon Boks
Valsts karogs: Vācijas Impērija Gerds fon Rundštets
Valsts karogs: Rumānija Jons Antonesku
Valsts karogs: Somija Karls Gustavs Mannerheims
Valsts karogs: Padomju Savienība Josifs Staļins
Valsts karogs: Padomju Savienība Georgijs Žukovs
Valsts karogs: Padomju Savienība Aleksandrs Vasiļevskis
Valsts karogs: Padomju Savienība Semjons Budjonnijs
Valsts karogs: Padomju Savienība Kliments Vorošilovs
Valsts karogs: Padomju Savienība Semjons Timošenko
Valsts karogs: Padomju Savienība Markians Popovs
Valsts karogs: Padomju Savienība Fjodors Kuzņecovs
Valsts karogs: Padomju Savienība Dimitrijs Pavlovs
Valsts karogs: Padomju Savienība Ivans Tjuļenevs
Valsts karogs: Padomju Savienība Mihails Kirponoss
Vienības
Ass valstu armijas
Valsts karogs: Vācijas Impērija Armiju grupa "Ziemeļi"
16. armija
18. armija
4. tanku armija
Valsts karogs: Vācijas Impērija Armiju grupa "Centrs"
4. armija
9. armija
2. tanku armija
3. tanku armija
2. armija
Valsts karogs: Vācijas Impērija Armiju grupa "Dienvidi"
6. armija
11. armija
17. armija
1. tanku armija
Valsts karogs: Vācijas Impērija Armija "Norvēģija"
Valsts karogs: Somija Somu armija
Padomju armijas
Valsts karogs: Padomju Savienība Ziemeļu fronte
7. armija
8. armija
48. armija
52. armija
54. armija
55. armija
Valsts karogs: Padomju Savienība Ziemeļrietumu fronte
11. armija
27. armija
34. armija
Valsts karogs: Padomju Savienība Rietumu fronte
3. armija
10. armija
13. armija
16. armija
19. armija
20. armija
22. armija
24. armija
28. armija
34. armija
40. armija
50. armija
Valsts karogs: Padomju Savienība Dienvidrietumu fronte
5. armija
6. armija
12. armija
21. armija
26. armija
37. armija
Valsts karogs: Padomju Savienība Dienvidu fronte
9. armija
18. armija
Spēki
Frontes līniju spēku samērs (sākotnējais)
4 miljoni (personāls)[2]
3350 tanki[3]
2770 kaujas lidmašīnas[3]
7200 lielgabali[3]
Frontes līniju spēku samērs (sākotnējais)
2,6–2,9 miljoni (personāls)
11 000 tanki
7000–9000 kaujas lidmašīnas
Zaudējumi
Kopējie zaudējumi:
800 000+
Kopējie zaudējumi:
4 000 000+

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" (vācu: Unternehmen Barbarossa) bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.[4][5] Tas sākās agri 1941. gada 22. jūnijā rītausmā — vasaras saulgriežos jeb gada īsākajā naktī. Uzbrukumā PSRS rietumu robežas nocietinājumiem piedalījās teju 4 miljoni Ass valstu karavīri 2900 km[P 1] garā frontes līnijā, kas tādējādi operāciju "Barbarosa" padarīja par visapjomīgāko militāro invāziju cilvēces vēsturē.[6][7] Tā galīgais mērķis bija ne ilgāk kā pāris mēnešu laikā iekarot Padomju Savienības rietumu teritorijas un izveidot aizsardzības līniju pret PSRS Āzijas daļu, kas stieptos no Arhangeļskas līdz Volgas upei un tālāk gar to līdz Astrahaņai ("Arhangeļskas—Astrahaņas līnija").[8][9] Līdz ar to pēc šāda scenārija īstenošanas Vācijas gaisa spēki būtu spējīgi iznīcināt pēdējo rūpniecisko apvidu, kas Padomju Savienībai būtu palicis Urālu reģionā, tādējādi nostiprinot Vācijas dominējošo lomu kontinentālajā Eiropā.[9]

Operācija "Barbarosa" kalpoja par sākumpunktu vērienīgākajam militārajam konfliktam cilvēces vēsturē — PSRS un Vācijas karam,[10] kas citos nosaukumos ir pazīstams arī kā Lielais Tēvijas karš (krievu: Великая Отечественная война), Krievijas kampaņa (vācu: die Rußlandfeldzug), Austrumu kampaņa (vācu: Ostfeldzug) jeb vienkārši par Austrumu fronti (vācu: die Ostfront).[11] Ar iebrukuma palīdzību Hitlers un viņa nacionālsociālistiskā kustība gribēja iznīcināt boļševismu un komunistisko ideoloģiju. Tāpēc šo karagājienu pielīdzināja sava veida "krusta karam", kas tika vērsts uz to, lai pasargātu Eiropu no barbariskās un aziātiskās Padomju Savienības.[12] Šī iemesla dēļ "Barbarosas" plāns tika nosaukts par godu kādreizējam Svētās Romas imperatoram Frīdriham I Barbarosam, kurš 1189. gadā uzņēmās vadīt krusta karagājienu pret musulmaņiem Jeruzalemē.[13][14] Savā uzrunā vācu tautai sakarā ar kara sākšanu, Hitlers kā iemeslu min Baltijas valstu atbrīvošanu kā arī citu Austrumeiropas tautu atsvabināšanu no boļševisma.

En otros idiomas
беларуская: План Барбароса
беларуская (тарашкевіца)‎: Плян Барбароса
Bahasa Indonesia: Operasi Barbarossa
Кыргызча: «Барбаросса»
Bahasa Melayu: Operasi Barbarossa
norsk nynorsk: Operasjon Barbarossa
srpskohrvatski / српскохрватски: Operacija Barbarossa
Simple English: Operation Barbarossa
slovenščina: Operacija Barbarossa
татарча/tatarça: Barbarossa operatsiäse
oʻzbekcha/ўзбекча: Barbarossa rejasi