Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II
Alexander II of Russia photo.jpg
Krievijas imperators
Amatā
1855. gada 2. marts — 1881. gada 13. marts
PriekštecisNikolajs I1855. gada 2. marts
PēctecisAleksandrs III

Dzimšanas dati1818. gada 17. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Miršanas dati1881. gada 1. martā (62 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija
ApglabātsPētera-Pāvila katedrāle, Sankpēterburga
DinastijaRomanovu dinastija
TēvsNikolajs I
MāteAleksandra Fjodorovna
Dzīvesbiedrs(-e)Marija Aleksandrovna, Jekaterina Dolgorukova (morgāniska laulība)
Bērni
ReliģijaPareizticība
ParakstsSignatureAlexanderII.jpg

Aleksandrs II Romanovs (krievu: Александр II Николаевич Романов, Освободитель; dzimis 1818. gada 17. aprīlī, miris 1881. gada 1. martā) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1855. līdz 1881. gadam, arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Biogrāfija

Dzimis 1818. gada 17. aprīlī (6. jūlijā pēc jaunā stila) Maskavā Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I un viņa sievas Prūsijas princeses Šarlotes (pēc pāriešanas pareizticībā - Aleksandras Fjodorovnas) ģimenē. Kā troņmantnieku tēvs viņu iesaistīja valsts pārvaldē uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas: 1834. gadā viņš sāka strādāt Senātā, 1835. gadā kļuva par Svētās Sinodes locekli, no 1841. gada bija Valsts padomes loceklis, no 1842. gada Ministru komitejas loceklis. 1837. gadā viņš apceļoja 29 Krievijas impērijas Eiropas daļas, Aizkaukāza un Rietumsibīrijas guberņas. 1838.-1839. gados apceļoja Eiropas valstis.

Pēc Nikolaja I nāves 1855. gada 2. marts viņš kļuva par Krievijas impērijas ķeizaru Aleksandru II. 1856. gadā viņš izsludināja amnestiju dekabristiem un Polijas-Lietuvas Novembra sacelšanās dalībniekiem. Uz 3 gadiem pārtrauca rekrutēšanu armijā. Pirmais ārpolitiskais akts bija 1856. gada Parīzes miera līguma parakstīšana, kas izbeidza Krimas karu.

1861. gadā izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu pēc Baltijas guberņu dzimtbūšanas atcelšanas reformu parauga. Uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un armijas (piemēram, atcēla miesassodus) reformas. Ierobežoja cenzūru.

1863.-1864. gados apspieda Polijas-Lietuvas Janvāra sacelšanos. Turpināja impērijas ekspansiju uz dienvidaustrumiem, pabeidza Kaukāza iekarošanu (Kaukāza karš). 1865.-1881. gadā pievienoja impērijai lielu daļu Vidusāzijas (Krievijas Turkestāna). 1867. gadā pārdeva Aļasku ASV. 1877.-1878. gadā vadīja Krievu—turku karu ar Osmaņu impēriju.

Miris teroristu sarīkotā atentātā 1881. gada 1. martā (13. martā pēc jaunā stila) Sanktpēterburgā.

En otros idiomas
asturianu: Alexandru II
azərbaycanca: II Aleksandr
башҡортса: Александр II
беларуская (тарашкевіца)‎: Аляксандар II
Чӑвашла: Александр II
հայերեն: Ալեքսանդր II
Bahasa Indonesia: Aleksandr II dari Rusia
Кыргызча: Александр II
монгол: II Александр
Livvinkarjala: Aleksandru II
پنجابی: الیگزنڈر II
русский: Александр II
संस्कृतम्: अलेक्ज़ांडर २
srpskohrvatski / српскохрватски: Aleksandar II od Rusije
slovenščina: Aleksander II. Ruski
Türkçe: II. Aleksandr
татарча/tatarça: Александр II
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: ئالېكساندىر II
oʻzbekcha/ўзбекча: Aleksandr II
Tiếng Việt: Aleksandr II của Nga