Akūts pankreatīts

Akūts pankreatīts ir akūts aseptisks iekaisuma process, kas ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera audu pašsagremošanu, bet smagos gadījumos ar orgāna nekrozi.[1][2] Šī slimība ir viena no izplatītākām vēdera dobuma orgānu ķirurģiskām slimībām. Krievijā, Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ar akūtu pankreatītu saslimst 40 līdz 80 cilvēki no 100 000 iedzīvotāju. 25—30% slimnieku ir nekrotiska forma, šādos gadījumos mirstība ir apmēram 40%.[1]

Galvenais akūta pankreatīta attīstīšanās cēlonis ir ārpusaknu žultsvadu slimības. Akūtu pankreatītu var veicināt arī kuņģa-zarnu slimības, holedoholitiāze (žultsakmeņu klātbūtne kopējā žultsvadā), striktūras (sašaurinājumi), divpadsmitpirkstu zarnas lielās papillas iekaisums vai spazma, žultsvadu diskinēzijas.[1] Šie traucējumi kavē aizkuņģa dziedzera sulas atplūšanu pa ārpusaknu žultsvadiem un aizkuņģa dziedzera caurteces sistēmu, attīstās biliāri-pankreātisks un duodenāli-pankreātisks reflukss, kā arī iekšteces hipertensija.[1]

En otros idiomas