Žokļaiņi

Žokļaiņi
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Atlantijas smilšu haizivs (Carcharias taurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
Žokļaiņi (Gnathostomata)
Sinonīmi
Āržauņi (Ectobranchiata)
Iedalījums
Žokļaiņi Vikikrātuvē

Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata, Ectobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips. Šajā nodalījumā ietilpst visi mugurkaulnieki, izņemot apaļmutniekus un tiem radniecīgos izmirušos bezžokļaiņus. Žokļaiņi ir dominējošā mugurkaulnieku grupa. Tie apdzīvo gan ūdeņus, gan sauszemi. Primitīvākie žokļaiņi ir zivis (skrimšļzivis un kaulzivis), no kurām vēlāk izveidojās sauszemes žokļaiņi (abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji).

Morfoloģija

Raksturīga žokļaiņu iezīme ir žokļu aparāts, kas sastāv no tveršanai pielāgotiem žokļiem, kas veidojušies no žaunu lokiem. Žokļi kalpo barības satveršanai un bieži vien arī tās sasmalcināšanai. Horda žokļaiņiem balsta funkcijas parasti izpilda vienīgi dīgļa un kāpura stadijā, pēc tam tā daļēji vai pilnīgi reducējas, un tā nomainas ar mugurkaulu. Izņēmums ir tikai dažas zivju grupas, kurām mugurkaula skriemeļi attīstīti vāji vai to nemaz nav, un balsta funkcijas tām visu dzīves laiku pilda horda, kuras blīvais un biezais apvalks bieži vien ir piesātināts ar sāļiem. Skeletu veido kaula vai skrimšļa audi. Smadzeņu kapsula (skrimšļa vai kaula) galvas smadzenes apņem no visām pusēm. Žokļi, kas izveidojušies no pārveidotā žaunu loka, ar smadzeņu kapsulu savienojas dažādos veidos. Žaunu loki ir posmoti. Atšķirībā no bezžokļaiņiem, priekšmutes sūcējpiltuve neveidojas, bet mutes atvere ir spraugveidīga. Galvas priekšējā daļā ir ožas maisu pāris. Katrs no tiem atveras uz āru caur patstāvīgu deguna atveri (pāra nāsis). Iekšējās auss kapsulā vienmēr ir trīs pusloka kanāli, kas ir orientēti trijās savstarpēji perpendikulārās plaknēs. Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem (zivīm) līdztekus nepāra spurām (muguras, anālajai un astes) attīstās kustīgas pāra krūšu un vēdera spuras, kas sauszemes žokļaiņiem pārveidojas par priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm (nedaudzām sugām tās sekundāri reducējušās). Ūdenī dzīvojošiem žokļaiņiem žaunu spraugās, kuru skaits parasti nepārsniedz 5 (dažām haizivīm 6 vai 7), žaunu loka ārpusē no ektodermas veidojas krokots veidojums - žaunas (tāpēc arī žokļaiņus sauc arī par āržauņiem). Dažām zivīm paralēli žaunām veidojas īpaši orgāni — plaušas, kas ļauj elpot ar gaisu. Sauszemes žokļaiņiem žaunu spraugas aizaug agrās embrionālās attīstības stadijās un žaunas neattīstās; to elpošanas orgāni ir plaušas.

En otros idiomas
Afrikaans: Kaakdiere
Alemannisch: Kiefermäuler
العربية: فكيات
asturianu: Gnathostomata
azərbaycanca: Ağızçənəlilər
башҡортса: Яңаҡһөйәклеләр
беларуская: Сківічнаротыя
български: Челюстни
català: Gnatostomats
Cebuano: Gnathostomata
čeština: Čelistnatci
Deutsch: Kiefermäuler
Ελληνικά: Γναθοστόματα
English: Gnathostomata
Esperanto: Makzelulo
español: Gnathostomata
euskara: Gnatostomatu
Nordfriisk: Tjaapdiarten
Frysk: Kaakdieren
Gaeilge: Gnathostomata
galego: Gnatóstomos
hrvatski: Čeljustouste
interlingua: Gnathostomata
Bahasa Indonesia: Gnathostomata
íslenska: Kjálkadýr
italiano: Gnathostomata
日本語: 顎口上綱
ქართული: ყბიანები
한국어: 유악류
кырык мары: Онгылашлуанвлӓ
norsk nynorsk: Kjevemunnar
polski: Żuchwowce
português: Gnatostomados
română: Gnatostomate
sicilianu: Gnathostomata
srpskohrvatski / српскохрватски: Čeljustouste
Simple English: Gnathostomata
slovenčina: Čeľustnatce
српски / srpski: Чељустоусте
Tagalog: Gnathostomata
українська: Щелепні
Winaray: Gnathostomata
中文: 有颔下门