Ķīna

Šis raksts ir par mūsdienu valsti. Par citām jēdziena Ķīna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķīnas Tautas Republika
  • vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国
  • Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó
Ķīnas karogs Ķīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna

Location of Ķīna
Galvaspilsēta Pekina [a]
39°55′N 116°23′E / 39°55′N 116°23′E / 39.917; 116.383
Lielākā pilsēta Šanhaja [1] [2]
Valsts valodas Standarta ķīniešu [3]
Reģionālās valodas
Oficiālā rakstības valoda Dzimtenes ķīniešu
Etniskās grupas  91,51% haņi, [4] 55 atzītas minoritātes
Demonīms Ķīnieši
Valdība vienpartijas valsts [b]
 -  Prezidents Sji Dzjiņpins [c]
 -  Premjers Li Kecjans
 -  Kongresa priekšsēdētājs Džans Dedzjans
 -  Konferences priekšsēdētājs Ju Dženšens
Likumdevējs Nacionālais Tautas kongress
Izveide
 -  Ķīnas apvienošana 221. gads p.m.ē. 
 -  Republikas izveide 1912. gada 1. janvāris 
 -  Ķīnas Tautas Republikas proklamēšana 1949. gada 1. oktobris 
Platība
 -  Kopā 9 706 961 km²  [d]( 3./4.)
 -  Ūdens ( %) 2,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 1 353 821 000 [4] [5] ( 1.)
 -  2010. gada tautas skaitīšana 1 339 724 852 [6] ( 1.)
 -  Blīvums 139,6/km² ( 81.)
IKP ( PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $12,382 triljoni [7] 
 -  Uz iedzīvotāju $9146 [7] 
IKP (nominālais) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $8,250 triljoni [7] 
 -  Uz iedzīvotāju $6094 [7] 
Džini koef. (2012) 47,4 
HDI (2012) 0,699 ( 101.)
Valūta Juaņs (¥) ( CNY)
Laika josla Ķīnas standarta laiks ( UTC+8)
Interneta domēns
Tālsarunu kods +86
1 ^ Oficiāli atzītās minoritātes
2 ^ Kopš 1980. gadiem vienkārša valsts politiskās struktūras aprakstīšana nav iespējama. [9] [10] Pašlaik valsts vara pieder 7—9 Politbiroja pastāvīgās komitejas locekļiem, kurus vada komunistiskās partijas ģenerālsekretārs. [11]
3 ^ Sji Dzjiņpins pašlaik ir: Ķīnas Komunistiskās partijas līderis, Ķīnas prezidents, valsts un partijas Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs [12]
4 ^ Norādīts oficiālais Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtais skaitlis. [13] Te netiek iekļauts Trans-Karakoram josla (5800 km2), Aksai Chin (37 244 km2), kā arī citas strīdīgās teritorijas. Encyclopædia Britannica Ķīnas platība ir sniegta kā 9 572 900 km2. [14]

Ķīna ( vienkāršotā ķīniešu: 中国, piņjiņs: Zhōngguó), oficiāli Ķīnas Tautas Republika ( vienkāršotā ķīniešu: 中华人民共和国, piņjiņs: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó), ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krieviju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,357 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Ķīna ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Ķīna sastāv no 23 provincēm. Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. Ķīna ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.

Vēsture

Pamatraksts: Ķīnas vēsture

Ķīnas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām pasaules civilizācijām, kuras saknes ir gandrīz 6000 gadu tālā pagātnē.

Nosaukums

Pats jēdziens "Ķīna" Eiropā ienācis, transformējoties no nomadu kidaņu tautas etnonīma, kura bija Ziemeļķīnā izveidojusi Liao impēriju laikā, kad sākās pirmie eiropiešu kontakti ar šo civilizāciju.

Sākotnēji tas bija Catai ( angļu: Cathay), kā Ķīnas Juaņu impēriju savos pierakstos dēvēja ceļotājs Marko Polo. Dienvidķīnas Sunu impēriju, kuru Juaņu imperators Hubilai-hans vēl nebija iekarojis, Marko dēvē par Manji (no ķīn. 蠻子 - "dienvidu barbari"), kā tas bija pieņemts Pekinas galmā. Ķīnas nosaukums ģeogrāfiskajos reģionos virzībā no austrumiem uz rietumiem mainās šādi: senmong. Kitad, mong. Хятад, uig. خىتاي, (Xitay), kaz. قىتاي (Қытай, Qıtay), tat. Qıtay, kr. Китай, vidusl. lat. Cataya, Kitai, it. Cina, port. Cataio, angl. Caina, China.

Paši ķīnieši savu valsti dēvē par Džunguo (piņj. Zhongguo, ķīn. 中國, vienk. ķīn. 中国, mand. Chung'kuo), kur zhōng (中) nozīmē "vidus" (pasaules vidus, pasaules centrs), bet guó (国, vai 國) nozīmē valsts, ko latviešu vēstures literatūrā pieņemts tulkot kā "Vidusvalsts" ( angļu: Middle Kingdom, krievu: Срединная империя).

Valsts tapšana

1911. gada 10. oktobrī tika gāzta Cjinu dinastija, Ķīnas impērijā uzvarēja siņhai revolūcija (t.s. Učanas sacelšanās). Francijā emigrācijā esošo opozicionāru kongresā tika proklamēta Ķīnas Republika. Valsts tika nodibināta 1912. gada 1. janvārī. Pie varas nāca gomiņdana partija (uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem) ar tās līderi Suņu Jatsenu priekšgalā. Taču valsts sadalījās militāro gubernatoru kontrolētos reģionos un līdz 1927. gadam valsti pārvaldīja t.s. beijaņas militāristi (kaujasspējīgāko vecās impērijas karaspēka daļu komandieru hunta), kuras līderis ģenerālis Juaņs Šikajs kļuva par Ķīnas Republikas prezidentu.

Pēc 1927. gada par dominējošo personību Kīnā kļuva Čans Kaiši, kurš mēģināja nostiprināt centrālo varu un atjaunot Ķīnas vienotību, karojot gan pret reģionu militāristiem, gan pret Mao Dzeduna komunistu dumpiniekiem. Šajās cīņās viņam atbalstu sniedza arī PSRS, kas tikai pēc Otrā Pasaules kara izdarīja izvēli par labu Mao.

1931. gada septembrī Japānas Kvantunas armija iebruka Mandžūrijā un izveidoja tur marionešu valsti Mandžuko. 1937. gadā sākās Otrais Ķīnas—Japānas karš, kad Japāna sāka iebrukumu Ķīnas centrālajos un piekrastes rajonos. Pēc Otrā Pasaules kara beigām, kad Japāna kapitulēja, ar jaunu spēku atsākās Ķīnas pilsoņu karš, kurā uzvaru guva komunisti un 1949. gada 1. oktobrī Pekinā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Par valsts vadītāju uz gandrīz 30 gadiem kļuva Mao Dzeduns.

Iekšpolitiskā attīstība

Komunisti likvidēja kārtu atšķirības, dzimtbūšanu, nacionalizēja rūpniecības uzņēmumus, veica zemes reformu laukos un uzsāka lauksaimniecības kolektivizāciju.

1950. gadu beigās tika īstenots uz lauku komūnām balstīts neveiksmīgs ekonomisks eksperiments - Lielais lēciens, kura rezultātā ievērojami pasliktinājās valsts ekonomiskā situācija. Tā rezultātā gāja bojā apmēram 30 miljoni cilvēku. 1959. gadā, atzīstot savas kļūdas, Mao Dzeduns atkāpās no valsts vadītāja amata, bet palika ĶKP vadītāja amatā.

1950. gada oktobrī, kad amerikāņu karaspēks jau pietuvojās Ķīnas robežai ar Ziemeļkoreju, Ķīna iesaistījās Korejas pilsoņu karā, lai nepieļautu Ziemeļkorejas okupāciju un likvidāciju (juridiski to attaisnoja arī ASV nostāšanās Ķīnas pilsoņu karā gimiņdaniešu pusē un Ķīnas piekrastes pilsētu bombardēšana).

1960. gadu beigās ievērojami pasliktinājās Ķīnas un PSRS attiecības, savukārt 1972. gadā, pēc Ričarda Niksona vizītes Pekinā, tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar ASV un gada beigās Ķīna tika uzņemta ANO.

Pēc Mao nāves 1976. gadā par ĶKP vadītāju kļuva Hua Gofens. Kultūras revolūcijas notikumos un valsts varas uzurpēšanā tika apsūdzēta un tiesāta " Četru grupa". Varu valstī pamazām pārņēma Dens Sjaopins, lai gan viņš nekļuva par valsts vai ĶKP vadītāju. Sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā Ķīnā daļēji tika ieviesta valsts kontrolēta tirgus ekonomika un sākās valsts saimnieciskais uzplaukums.

1989. gada vasarā Pekinā notika studentu protesta demonstrācijas Tjanmeņas laukumā, kurās tika pieprasīti demokrātiski pārveidojumi un runas brīvība. 4. jūnijā laukumā tika ievesta armija un atklāta uguns uz demonstrantiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku.

En otros idiomas
адыгабзэ: Китай
Akan: China
Alemannisch: Volksrepublik China
العربية: الصين
مصرى: الصين
অসমীয়া: চীন
авар: Чин
تۆرکجه: چین
Boarisch: Kina
беларуская: Кітай
беларуская (тарашкевіца)‎: Кітай
български: Китай
भोजपुरी: चीन
Bislama: Jaena
bamanankan: China
বাংলা: গণচীন
বিষ্ণুপ্রিয়া মণিপুরী: গণচীন
bosanski: Kina
Chavacano de Zamboanga: China
corsu: China
qırımtatarca: Çin Halq Cumhuriyeti
словѣньскъ / ⰔⰎⰑⰂⰡⰐⰠⰔⰍⰟ: Срѣдинꙗнє
dansk: Kina
डोटेली: चीन देश
ދިވެހިބަސް: ސީނުކަރަ
eʋegbe: China
emiliàn e rumagnòl: Cina
English: China
Fulfulde: Ciina
suomi: Kiina
Na Vosa Vakaviti: Jaina (matanitu)
français: Chine
Nordfriisk: China
Frysk: Sina
गोंयची कोंकणी / Gõychi Konknni: चीन
ગુજરાતી: ચીન
Hausa: Sin
Hawaiʻi: Kina
Fiji Hindi: China
hrvatski: Kina
hornjoserbsce: China
Kreyòl ayisyen: Chin
magyar: Kína
Հայերեն: Չինաստան
interlingua: China
Bahasa Indonesia: Republik Rakyat Tiongkok
Interlingue: China
Ilokano: Tsina
italiano: Cina
ᐃᓄᒃᑎᑐᑦ/inuktitut: China
ქართული: ჩინეთი
Qaraqalpaqsha: Qıtay
Taqbaylit: Ccinwa
Kabɩyɛ: Siini
Kongo: Sina
Gĩkũyũ: China
kalaallisut: Kina
ភាសាខ្មែរ: ចិន
Перем Коми: Кина
къарачай-малкъар: Къытай Халкъ Республика
कॉशुर / کٲشُر: چیٖن
Kurdî: Çîn
коми: Китай
Кыргызча: Кытай
Lëtzebuergesch: Volleksrepublik China
Limburgs: China
lumbaart: Cina
lingála: Sína
мокшень: Китай
олык марий: Китай
Māori: Haina
Baso Minangkabau: Republik Rakyaik Cino
മലയാളം: ചൈന
монгол: Хятад улс
मराठी: चीन
Bahasa Melayu: Republik Rakyat China
Malti: Ċina
Mirandés: China
مازِرونی: چین
Dorerin Naoero: Tsiene
Nāhuatl: China
Napulitano: Cina
Plattdüütsch: Volksrepubliek China
Nedersaksies: Volksrippebliek China
नेपाल भाषा: चीन
norsk nynorsk: Folkerepublikken Kina
Sesotho sa Leboa: Tšhaena
Chi-Chewa: China
Livvinkarjala: Kitai
Oromoo: Chaayinaa
ଓଡ଼ିଆ: ଚୀନ
Ирон: Китай
Papiamentu: China
Norfuk / Pitkern: Shiina
Piemontèis: Cin-a
پنجابی: چین
Ποντιακά: Κίνα
português: China
Romani: China
Kinyarwanda: Ubushinwa
sardu: Cina
sicilianu: Cina
سنڌي: چين
davvisámegiella: Kiinná
Sängö: Sînä
srpskohrvatski / српскохрватски: Kina
සිංහල: චීනය
slovenčina: Čína
Gagana Samoa: Saina
chiShona: China (nyika)
Soomaaliga: Shiinaha
shqip: Kina
српски / srpski: Кина
Sranantongo: Sneysa
SiSwati: IShayina
Sesotho: Tjhaena
svenska: Kina
தமிழ்: சீனா
తెలుగు: చైనా
tetun: Xina
Tagalog: Tsina
lea faka-Tonga: Siaina
Türkçe: Çin
Xitsonga: Chayina
татарча/tatarça: Кытай
chiTumbuka: China
Twi: China
reo tahiti: Tinitō
тыва дыл: Кыдат
удмурт: Китай
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: جۇڭخۇا خەلق جۇمھۇرىيىتى
اردو: چین
oʻzbekcha/ўзбекча: Xitoy
vepsän kel’: Kitai
Tiếng Việt: Trung Quốc
West-Vlams: China
Volapük: Tsyinän
isiXhosa: IShayina
მარგალური: ჩინეთი
ייִדיש: כינע
isiZulu: IShayina