Čīle
English: Chile

Čīles Republika
República de Chile
Čīles Republikas karogs Čīles Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzePor la razón o la fuerza
"Ar spēku vai taisnību" (spāniski)[1]
HimnaHimno Nacional de Chile (spāniski)
Location of Chile
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Santjago1
950) 33°26′S 70°40′W / 950) 33°26′S 70°40′W / -33.433; -70.667
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Unitāra prezidentāla republika
 -  Prezidents Mišela Bačeleta
Neatkarība no Spānijas 
 -  Pirmā nacionālā valdība 1810. gada 18. septembrī 
 -  Deklarēta 1818. gada 12. februārī 
 -  Atzīta 1844. gada 25. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 756 950 km² (38.)
 -  Ūdens (%) 1,07²
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. gadā 17 031 873 (60.)
 -  Blīvums 22/km² (194.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $243,357 miljardi[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $14 529[2] 
Džini koef. (2006) 54[3] (augsts
HDI (2007) 0,878 (augsts) (44.)
Valūta Čīles peso (CLP)
Laika josla n/a (UTC-4)
 -  Vasarā (DST) n/a (UTC-3)
Interneta domēns .cl
ISO 3166-1 kods 152 / CHL / CL
Tālsarunu kods +56
1 Likumdošanas orgāni darbojas Valparaiso.
2 Ieskaitot Lieldienu Salu un Isla Sala y Gómez; neiekļauj Veidne:Unit sqkm Antarktikā.

Čīle (spāņu: Chile, izruna [ˈʧile]), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Ziemeļos Čīle robežojas ar Peru, ziemeļaustrumos ar Bolīviju, bet austrumos ar Argentīnu. Lielākā daļa no sauszemes robežas ir ar Argentīnu. Valsts rietumus apskalo Klusais okeāns. Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums "Čīle" ir cēlies no Amerikas indiāņu vārda, kas nozīmē "zemes beigas".

Čīle ir dažādu fizikālu ekstrēmu zeme, piemēram, ziemeļos atrodas Atakamas tuksnesis, kas ir viens no sausākajiem pasaulē, savukārt dienvidos klimats ir vējains un lietains.

Čīle pārvalda arī vairākas salas Klusā okeāna dienvidos, kas atrodas tālu uz rietumiem no Čīles piekrastes. Tās ir Huana Fernandesa salas, Desventuradasu salas, kā arī Lieldienu sala. Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām moai — gigantiskām akmens galvām. Čīlei ir arī teritoriālas pretenzijas Antarktīdā. Čīles Antarktiskā teritorija daļēji pārklājas ar Britu Antarktisko teritoriju un Argentīnas Antarktīdu.

Izņemot Čīles Antarktisko teritoriju, valsts platība ir 756 950 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Čīle ir aptuveni 4300 km gara. Salīdzinot ar to, Čīle ir šaura valsts, kuras vidējais platums rietumu-austrumu virzienā ir 180 km.

Čīlē ir reģionālā politiskā vara kopš 1880. gadiem. Valstī ir arī attīstīta kultūras un tautsaimniecības dzīve. Čīles kultūra ir veidojusies dinamiski sajaucoties eiropiešu un indiāņu tradīcijām. No svarīgākajiem tautsaimniecības produktiem ir varš, zivis un vīns.

Vēsture

Amerikas pamatiedzīvotāji, kuri galvenokārt bija zvejnieki un mednieki-vācēji, apdzīvoja Čīles teritoriju tūkstošiem gadu pirms tur ieradās eiropieši. Līdz aptuveni 2000. gadam pirms mūsu ēras daudzos Čīles apgabalos bija attīstījusies lauksaimniecība un lopkopība. Tihuanaki, nozīmīga pirmskolumba civilizācija, kas apdzīvoja Titikakas ezera dienvidu teritorijas, vēlāk izplatījās Čīles ziemeļos. 15. gadsimta sākumā Inku impērija izpletās uz dienvidiem līdz pat Maules upei Čīles centrālajā daļā. Tālāk uz dienvidiem inki nespēja iekarot vai pakļaut kareivīgo un neatkarīgo mapuču cilts apdzīvoto teritoriju.

Pedro de Valdivija.

1541. gadā Pedro de Valdivija (Pedro de Valdivia) dibināja Santjago, pirmo eiropiešu apmetni Čīles teritorijā. Tomēr spāņu skaits pieauga ļoti lēni, daļēji tāpēc, ka bija ļoti maz zelta, kas varētu dot peļņu Spānijai. Turklāt Spānija nevarēja pārvarēt mapuču un citu Amerikas indiāņu pretestību apgabalos uz dienvidiem no Biobio upes.

Spānija pārvaldīja Čīli no Limas, Peru, tomēr šai dienvidu zemei tika pievērsta ļoti maza uzmanība. Tādēļ spāņu kolonistus bieži apdraudēja angļu un nīderlandiešu pirāti, kas siroja gar piekrasti. Viņi bija arī pakļauti saraustītai kara darbībai ar mapučiem, kas bija jau apguvuši spāņu kara taktiku. Mapuči pretojās iebrucējiem sīvā partizānu karā, kas ilga vairāk nekā 300 gadus.

1810. gada 18. septembrī Čīle deklarēja neatkarību no Spānijas, un 1818. gadā ģenerāļu Bernardo O'Higinsa (Bernardo O'Higgins) un Hosē de Sanmartina (José de San Martín) vadībā tika izcīnīta uzvara, kas pilnībā nodrošināja Čīles neatkarību. O'Higinss kļuva par diktatoru un mēģināja veikt vairākas reformas, kuru mērķis bija sniegt palīdzību nabadzīgajiem cilvēkiem. Bet oligarhija, tas ir, turīgie zemju īpašnieki, nostājās pret viņu, tādēļ 1823. gadā O'Higinss bija spiests atkāpties no amata.

1833. gadā tika izstrādāta Čīles konstitūcija, kas pieprasīja centralizētu valdību. Čīle kļuva pazīstama kā samērā stabila demokrātija, lai gan reālā vara joprojām bija koncentrēta oligarhu rokās.

1835. gada tautas skaitīšanā tika saskaitīti vairāk nekā viens miljons čīliešu, bet 19. gadsimta beigās iedzīvotāju skaits bija jau trīskāršojies, galvenokārt tāpēc, ka valstī ieceļoja imigranti no Vācijas, Īrijas, Skotijas, Francijas un citām, lielākoties Eiropas, valstīm. Tajā pašā laikā nozīmīgas izmaiņas tehnoloģijās un ārzemju investori veicināja Čīles rūpniecību nozaru izaugsmi. Arī tirdzniecība kļuva daudz perspektīvāka, jo tajā ienāca liberālāka politika. Tas parasti ir labvēlīgi priekš brīvā tirgus, bet konservatīvie atbalstīja tradicionālo politiku, tostarp ierobežojumus attiecībā uz importu. Konservatīvie dominēja Čīles politikā līdz 1861. gadam, bet pēc tam liberāļi valdīja līdz 1891. gadam.

Klusa okeāna karš: Ikikes kauja 1879. gada 21. maijā.

Šajā laika periodā strīdi par nātrija nitrāta raktuvēm Atakamas reģionā izraisīja Klusā okeāna karu (1879—1883). Čīles bruņotie spēki kara laikā pieveica Peru un Bolīvijas bruņotos spēkus un pārņēma daļu no Atakamas. Tādēļ Bolīvija zaudēja izeju uz Kluso okeānu. Neskatoties uz šīm uzvarām, nesaskaņas starp Čīles konservatīvajiem un liberāļiem turpinājās un daļēji bija cēlonis pilsoņu karam, kas sākās 1891. gadā.

Sākoties 20. gadsimtam, valstī radās jaunas politiskās un ekonomiskās problēmas. Čīle palielināja nātrija nitrāta (pazīstams arī kā Čīles salpetris) eksportu, kas pasaules tirgū izraisīja gan neparedzamu cenu uzplaukumu, gan lejupslīdi. Ienākumi strauji pieauga Pirmā pasaules kara laikā, kad nitrāts tika pārdots Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas valstīm, vēlāk tirgus samazinājās, kas uz dažiem gadiem traucēja attīstīties Čīles tautsaimniecībai.

1925. gadā tika izstrādāta jauna konstitūcija, jo valstī bija politiskas nesaskaņas un darba ņēmēji izvirzīja prasības pēc labākiem dzīves apstākļiem. Tajā tika paredzēta visprogresīvākie sociālie likumi Latīņamerikā, tostarp sociālās drošības sistēma. Tomēr 1930. gados esošā Lielā depresija izraisīja strauju vara eksporta krišanos. Šī iemesla dēļ uz ilgāku laiku valstī bija liela politiskā nestabilitāte.

Otrā pasaules kara un Korejas kara laikā 1950. gadu sākumā Čīles tautsaimniecība atguvās. Palielinājās pieprasījums pēc vara, kas palielināja arī valsts ienākumus. Šie ienākumi tika novirzīti izglītības sistēmas uzlabošanā un rūpniecības attīstības atbalstīšanā. Šajā laikā tika veiktas arī dažas politiskās reformas, piemēram, 1949. gadā sievietes ieguva tiesības balsot.

Valdivijas iela pēc 1960. gada zemestrīces.

1960. gada un 1965. gada Čīles zemestrīces bija ļoti postošas, tās atkal iedragāja Čīles tautsaimniecību. 1965. gadā prezidents Eduardo Frei (Eduardo Frei) uzsāka tālejošas ekonomiskās un sociālās reformas, bet gan kreisi, gan labēji noskaņotie politiskie radikāļi kritizēja viņa darbību.

1970. gadā Salvadors Aljende (Salvador Allende) kļuva par pirmo brīvi ievēlēto sociālisma prezidentu Rietumu puslodē. Viņa programmā tika ietverta lauksaimniecības reforma un valsts kontrole pār raktuvēm un banku. Tomēr daudzas izmaiņas tika slikti izplānotas, Aljende nostājās pret varenajiem un bagātajiem Čīles iedzīvotājiem, kā arī pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tās samazināja finansiālo palīdzību, apturēja tirdzniecību un slepeni mazināja Aljendes valdības varu. ASV prezidents Niksons lika Centrālajai izlūkošanas pārvaldei panākt, lai Čīles "ekonomika kliedz". Tā tik tiešām sāka sabrukt 1973. gadā, kad arī notika asiņains militārs apvērsums, par kuru jau iepriekš bija informētas Savienotās Valstis, CIP pat esot bijuši sakari ar dažiem organizētājiem.[4] Nemieru laikā Aljende gāja bojā prezidenta pilī, lai gan nav īsti skaidrs, vai viņu nogalināja militāristi vai tomēr viņš pats veica pašnāvību.

Augusto Pinočets - Čīles militārais diktators

Militārais režīms, kad varu Čīlē pārņēma ģenerālis Augusto Pinočets, bija ļoti represīvs. Diktators likvidēja politiskās partijas un arodbiedrības. Plaši tika pārkāptas cilvēktiesības, cilvēki pakļauti vardarbībai. Diktatūras drošības aģenti spīdzināja un nogalināja tūkstošiem politiski ieslodzīto. Tautsaimniecības nozarē režīma laikā tika atcelta valdības kontrole pār rūpniecību un komercdarbību, tika ieviesti zemi nodokļi un citi stimuli, kas veiksmīgi piesaistīja ārvalstu investorus. Pēc ilgstošiem pilsoņu protestiem un pēc 1988. gada tautas balsojuma tika pārtraukta Pinočeta diktatūra, bet 1989. gadā Pinočets atļāva atgriezties demokrātijai.

Nākamie prezidenti Patrisio Ajlvins (Patricio Aylwin) un Eduardo Frei, juniors (Eduardo Frei, Jr) palīdzēja virzīties Čīlei uz stabilāku demokrātiju, vienlaikus risinot sarežģītus ekonomikas jautājumus. Arī Pinočetam joprojām bija liela ietekme valdībā līdz pat 1999. gadam un vēl arī 2000. gadu sākumā. Šajā laikā vairāki simti cilvēku iesniedza pret Pinočetu gan Čīles, gan ārvalstu tiesās prasības par cilvēktiesību pārkāpumiem viņa valdīšanas laikā. Viņš tā arī ne reizi nestājās tiesas priekšā. Pinočets nomira 2006. gada 10. decembrī.

2000. gadā tika ievēlēts pirmais sociālistu prezidents kopš Salvadora Aljendes. Tas bija Rikardo Lagoss (Ricardo Lagos). Viņš piekopa atturīgu politiku, kuras galvenais mērķis bija uzlabot valsts ekonomisko stāvokli, samazināt nabadzību un finansēt sociālās programmas. 2005. gadā no Čīles konstitūcijas tika izņemti vairāki nedemokrātiski punkti, kas bija izstrādāti un pievienoti 1980. gadā Pinočeta režīma laikā. Viena no svarīgajām izmaiņām bija tā, ka Čīles prezidentam tika dotas pilnvaras atlaist Čīles bruņoto spēku un Čīles policijas vadītājus. Otra nozīmīga izmaiņa bija prezidentūras termiņa samazināšana no sešiem uz četriem gadiem.

Čīles politiskajā vēsturē nozīmīgs bija 2006. gads, kad par prezidentu pirmo reizi tika ievēlēta sieviete. Tā bija sociālistu partijas pārstāve Mišela Bačeleta. Viņa bija viena no daudzajiem politiskajiem ieslodzītajiem, kas cieta Pinočeta režīma laikā.

Ģeogrāfija

Čīles administratīvā iedalījuma karte.

Valsts pašos dienvidos atrodas Ugunszemes sala, kas ir tālākais kontinenta dienvidu punkts virzienā uz Antarktīdu. Daļa salas pieder Čīlei, bet daļa Argentīnai. Salu no pārējā kontinenta atdala Magelāna šaurums, caur kuru 16. gadsimtā pirmo reizi devās jūras braucējs Magelāns.

Šis šaurums ir diezgan noslogots starpkontinentu kuģu satiksmes dēļ un tiek izmantots, lai apbrauktu kontinentu. Ugunszemē valda aukstākais klimats kontinentā, atskaitot kontinenta augstkalnu reģionus. Vidējā gaisa temperatūra ziemas mēnešos šeit ir zem nulles vai tuvu nullei grādu. Čīlē ir daudz derīgo izrakteņu, tiek iegūts varš, sudrabs, zelts, molibdēns, dzelzsrūda, kā arī dimanti u.c. Liela daļa valsts rūpniecības ir orientēta uz šo derīgo izrakteņu ieguvi, apstrādi un eksportu. Valstī attīstīta melnā un krāsainā metalurģija, kokapstrāde un celulozes rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī pārtikas rūpniecība. Čīle ir pazīstama ar saviem vīniem.

Klimats

Valsts klimats ir daudzveidīgs, ko var izskaidrot ar valsts ģeogrāfisko izvietojumu no ziemeļiem uz dienvidiem, piekrastes daudzajām straumēm un Andu kalnu masīva ietekmi. Valsts ziemeļu daļā valda tropiskais tuksneša klimats. Vidējās mēneša temperatūras svārstās no +12°С ziemās (maijs-augusts) līdz +22°С vasarās (decembris-marts), maksimālās temperatūras ap +38°С. Čīles ģeogrāfiskā izvietojuma daudzveidība tūristiem dod iespēju apmeklēt valsti jebkurā laikā.

Šajā ekonomiski attīstītajā valstī ir gan vulkāni, gan ledus tuksneši, gan līdzenumi, kur valda no ļoti mitra un auksta mērena klimata valsts dienvidos līdz ļoti sausam tropu klimatam valsts ziemeļos. Lielākā apdzīvotība ir valsts centrālajā daļā, kur valda silts mērenais un subtropu klimats. Šajā valsts daļā atrodas lielākā daļa lielo pilsētu un galvaspilsēta Santjago, kā arī lielākā daļa lauksaimnieciskās ražošanas. Klimatu Čīlē nosaka aukstā Humbolta straume, kura nes aukstus ūdeņus no antarktiskā reģiona gar visas valsts piekrasti tālāk uz ziemeļiem gar visu Dienvidamerikas kontinentu līdz pat Ekvadorai ekvatora tuvumā. Nokrišņus atnes mitras antarktiskās gaisa masas, sajaucoties ar uzsilušām reģiona vai okeāna gaisa masām. Ciklonu darbība reģionā ir saistāma pārsvarā ar ļoti aktīvo un vētraino Antarktīdu. Lielais attālums no antarktiskā reģiona līdz pašiem valsts ziemeļiem liedz ienākt mitrām gaisa masām valsts ziemeļu daļā no Antarktikas, kas savukārt nosaka to, ka valsts pašos ziemeļos valda ļoti sauss tropu klimats.

Iedzīvotāji

Čīles komanda

2009. gadā Čīles iedzīvotāju skaits bija 16 970 000, no kuriem apmēram 8,8 miljoni jeb 52,7 % bija baltās rases pārstāvji,[5] bet metisi 44 %.[5] Citi pētījumi liecina, ka baltās rases iedzīvotāju skaits veido 64-90 % Čīles populācijas.[6][7] Čīle ir piedzīvojusi vairākus imigrācijas viļņus, kuru laikā valstī apmetās spāņi, itāļi, īri, francūži, grieķi, vācieši, angļi, horvāti un palestīnieši.

Pamatiedzīvotāji

2002. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 4,6% Čīles iedzīvotāju sevi uzskata par Amerikas indiāņu pēctečiem.

Iedzīvotaji kas tiek pieskaitīti atzītajām iedzimto kopienām (2002)[8]
alakalufi2,6220.02%mapuči604,3494.00%
atakameni21,0150.14%kečvi6,1750.04%
aimari48,5010.32%rapanujieši4,6470.03%
kolla3,1980.02%jagani1,6850.01%

Skatīt arī

Atsauces un piezīmes

  1. «Banknotes and Coins». Chilean Central Bank. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-10. Skatīts: 2007-11-11.
  2. 2,0 2,1 «Chile». International Monetary Fund. Skatīts: 2009-10-01.
  3. «Encuesta Casen». Mideplan. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. martā. Skatīts: 2012. gada 17. aprīlī.
  4. «The Other 9/11: A CIA Agent Remembers Chile's Coup». theatlantic.com. Skatīts: 2016. gada 25. maijā.
  5. 5,0 5,1 «Composición Étnica de las Tres Áreas Culturales del Continente Americano al Comienzo del Siglo XXI» (PDF).
  6. Argentina, como Chile y Uruguay, su población está formada casi exclusivamente por una población blanca e blanca mestiza procedente del sur de Europa, más del 90% E. García Zarza, 1992, 19.
  7. «Genetic epidemiology of single gene defects in Chile.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. maijā. Skatīts: 2009. gada 4. novembrī.
  8. INE

Ārējās saites

En otros idiomas
Аҧсшәа: Чили
Acèh: Chili
адыгабзэ: Чили
Afrikaans: Chili
Akan: Chile
Alemannisch: Chile
አማርኛ: ቺሌ
aragonés: Chile
Ænglisc: Cile
العربية: تشيلي
ܐܪܡܝܐ: ܬܫܝܠܝ
مصرى: تشيلى
অসমীয়া: চিলি
asturianu: Chile
авар: Чили
Aymar aru: Chili
azərbaycanca: Çili
تۆرکجه: شیلی
башҡортса: Чили
Boarisch: Chile
žemaitėška: Čilė
Bikol Central: Tsile
беларуская: Чылі
беларуская (тарашкевіца)‎: Чылі
български: Чили
भोजपुरी: चिली
Bislama: Chile
Banjar: Cili
bamanankan: Chile
বাংলা: চিলি
བོད་ཡིག: ཅི་ལི།
বিষ্ণুপ্রিয়া মণিপুরী: চিলি
brezhoneg: Chile
bosanski: Čile
ᨅᨔ ᨕᨘᨁᨗ: Chili
буряад: Чили
català: Xile
Chavacano de Zamboanga: Chile
Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄: Chile
нохчийн: Чили
Cebuano: Tśile
Chamoru: Chile
ᏣᎳᎩ: ᏥᎵ
Tsetsêhestâhese: Chile
کوردی: چیلی
corsu: Cile
qırımtatarca: Çile
čeština: Chile
kaszëbsczi: Chile
словѣньскъ / ⰔⰎⰑⰂⰡⰐⰠⰔⰍⰟ: Чилє
Чӑвашла: Чили
Cymraeg: Tsile
dansk: Chile
Deutsch: Chile
Thuɔŋjäŋ: Cile
Zazaki: Şili
dolnoserbski: Chilska
डोटेली: चिली
ދިވެހިބަސް: ޗިލީ
ཇོང་ཁ: ཅི་ལེ
eʋegbe: Chile
Ελληνικά: Χιλή
emiliàn e rumagnòl: Cîl
English: Chile
Esperanto: Ĉilio
español: Chile
eesti: Tšiili
euskara: Txile
estremeñu: Chili
فارسی: شیلی
Fulfulde: Ciile
suomi: Chile
Võro: Tsiili
Na Vosa Vakaviti: Chile
føroyskt: Kili
français: Chili
arpetan: Ch·ili
Nordfriisk: Chiile
furlan: Cile
Frysk: Sily
Gaeilge: An tSile
Gagauz: Çili
贛語: 智利
kriyòl gwiyannen: Chili
Gàidhlig: An t-Sile
galego: Chile
گیلکی: شيلي
Avañe'ẽ: Chíle
गोंयची कोंकणी / Gõychi Konknni: चिली
𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺: 𐍄𐍃𐌾𐌹𐌻𐌴𐌹
ગુજરાતી: ચીલી
Hausa: Chile
客家語/Hak-kâ-ngî: Chile
Hawaiʻi: Kile
עברית: צ'ילה
हिन्दी: चिली
Fiji Hindi: Chile
hrvatski: Čile
hornjoserbsce: Chilska
Kreyòl ayisyen: Chili
magyar: Chile
հայերեն: Չիլի
interlingua: Chile
Bahasa Indonesia: Chili
Interlingue: Chile
Igbo: Chile
Iñupiak: Cili
Ilokano: Chile
Ido: Chili
íslenska: Síle
italiano: Cile
ᐃᓄᒃᑎᑐᑦ/inuktitut: ᓯᓕ
日本語: チリ
Patois: Chili
la .lojban.: tciles
Jawa: Cilé
ქართული: ჩილე
Qaraqalpaqsha: Chili
Taqbaylit: Cili
Адыгэбзэ: Чили
Kabɩyɛ: Silii
Kongo: Chile
Gĩkũyũ: Chile
қазақша: Чили
kalaallisut: Chile
ភាសាខ្មែរ: ឈីលី
ಕನ್ನಡ: ಚಿಲಿ
한국어: 칠레
Перем Коми: Чили
къарачай-малкъар: Чили
Ripoarisch: Chile
kurdî: Şîle
коми: Чили
kernowek: Chile
Кыргызча: Чили
Latina: Chilia
Ladino: Chile
Lëtzebuergesch: Chile
лакку: Чилй
лезги: Чили
Lingua Franca Nova: Txile
Luganda: Chile
Limburgs: Chili
Ligure: Cile
lumbaart: Cile
lingála: Shíle
لۊری شومالی: شیلی
lietuvių: Čilė
latgaļu: Čile
मैथिली: चिली
Basa Banyumasan: Chile
мокшень: Чиле
Malagasy: Silia
олык марий: Чили
Māori: Hiri
Minangkabau: Chili
македонски: Чиле
മലയാളം: ചിലി
монгол: Чили
मराठी: चिली
кырык мары: Чили
Bahasa Melayu: Chile
Malti: Ċili
Mirandés: Chile
эрзянь: Чили Мастор
مازِرونی: شیلی
Dorerin Naoero: Tsire
Nāhuatl: Chile
Napulitano: Cile
Plattdüütsch: Chile
Nedersaksies: Chili
नेपाली: चिली
नेपाल भाषा: चिली
Nederlands: Chili
norsk nynorsk: Chile
norsk: Chile
Novial: Chile
Nouormand: Chili
Sesotho sa Leboa: Chile
Chi-Chewa: Chile
occitan: Chile
Livvinkarjala: Čili
Oromoo: Chiilii
ଓଡ଼ିଆ: ଚିଲି
Ирон: Чили
ਪੰਜਾਬੀ: ਚਿਲੀ
Pangasinan: Chile
Kapampangan: Chile
Papiamentu: Chile
Picard: Kili
Deitsch: Chile
Pälzisch: Chile
पालि: चिले
Norfuk / Pitkern: Chili
polski: Chile
Piemontèis: Cile
پنجابی: چلی
Ποντιακά: Χιλε
پښتو: چیلی
português: Chile
Runa Simi: Chili
rumantsch: Chile
romani čhib: Chile
Kirundi: Chili
română: Chile
armãneashti: Cile
tarandíne: Cile
русский: Чили
русиньскый: Чіле
Kinyarwanda: Shili
संस्कृतम्: चिलि
саха тыла: Чиили
sardu: Cile
sicilianu: Cili
Scots: Chile
سنڌي: چلي
davvisámegiella: Chile
Sängö: Shilïi
srpskohrvatski / српскохрватски: Čile
Simple English: Chile
slovenčina: Čile
slovenščina: Čile
Gagana Samoa: Shili
chiShona: Chile
Soomaaliga: Jili
shqip: Kili
српски / srpski: Чиле
Sranantongo: Sili
SiSwati: IShile
Sesotho: Chile
Seeltersk: Chile
Sunda: Cilé
svenska: Chile
Kiswahili: Chile
ślůnski: Czile
Sakizaya: Chile
தமிழ்: சிலி
ತುಳು: ಚಿಲಿ
తెలుగు: చిలీ
tetun: Xile
тоҷикӣ: Чили
ትግርኛ: ቺሌ
Türkmençe: Çili
Tagalog: Chile
Setswana: Chile
lea faka-Tonga: Sile
Tok Pisin: Sili
Türkçe: Şili
Xitsonga: Chile
татарча/tatarça: Чили
chiTumbuka: Chile
Twi: Kyili
reo tahiti: Tīri
тыва дыл: Чили
удмурт: Чили
ئۇيغۇرچە / Uyghurche: چىلى
українська: Чилі
اردو: چلی
oʻzbekcha/ўзбекча: Chili
Tshivenda: Shile
vèneto: Ciłe
vepsän kel’: Čili
Tiếng Việt: Chile
West-Vlams: Chili
Volapük: Cilän
walon: Tchili
Winaray: Chile
Wolof: Sili
吴语: 智利
isiXhosa: IChile
მარგალური: ჩილე
ייִדיש: טשילע
Yorùbá: Tsílè
Vahcuengh: Chile
Zeêuws: Chili
中文: 智利
文言: 智利
Bân-lâm-gú: Chile
粵語: 智利
isiZulu: ITshile